latvijas vēsture

pirmo iedzīvotāju ienākšanu Latvijā

9000 BCE

Vēlais paleolīts 8 500 g. pr. Kr. - 7 600 g. pr. Kr.

Period: 8500 BCE to 7600 BCE

Agrais mezolīts 7 600 g. pr.Kr. - 7 000 g. pr. Kr

Period: 7600 BCE to 7000 BCE

Vidējais mezolīts 7 000 g. pr. Kr.- 5 600 g. pr. Kr.

Period: 7000 BCE to 5600 BCE

Vēlais mezolīts 5 600 g. pr. Kr. - 4 500 g. pr. Kr.

Period: 5600 BCE to 4500 BCE

Agrais neolīts 4 500 g. pr. Kr. - 3 300 g. pr. Kr.

Period: 4500 BCE to 3300 BCE

Vidējais neolīts 3 300 g. pr. Kr.- 2 300 g.pr.Kr.

Period: 3300 BCE to 2300 BCE

somugru ienākšanu Latvijas teritorijā

3000 BCE

Vēlais neolīts 2 300 g. pr.Kr.- 1 500 g. pr. Kr.

Period: 2300 BCE to 1500 BCE

baltu ienākšanu Latvijas teritorijā

2000 BCE

1 500 g.pr. Kr.- 1. gs.

Period: 1500 BCE to 1 CE

leģendārais Trojas karš.

1250 BCE

Indijā un Ķīnā tika pierakstīti senākie reliģiski filozofiskie teksti.(PASAULE)

1000 BCE

Grieķijā notika pirmā olimpiāde.

776 BCE

Romā nodibinājās republika.

510 BCE

Neuri dzīvo Baltijas jūras Z A

484 BCE

Spartaka vadītā vergu sacelšanās Romā.(PASAULE)

74 BCE

Agrais dzelzs laikmets 1. gs.- 4. gs.

Period: 1 CE to 4

Vidējais dzelzs laikmets. 4. gs. - 8.gs.

Period: 4 to 8

Vēlais dzelzs laikmets. 8.gs.- 12.gs.

Period: 8 to 12

Romas impērijas izveidošanās

27

Romieši iekaroja Britāniju

84

Romas impērija sadalījās divās valstīs – Rietumromā un Austrumromā.

395

kristīgajā pasaulē sāka skaitīt laiku no Kristus dzimšanas.

525

Grobiņā izveidojās skandināvu kolonija

650

• Ventas un Daugavas lejtecēs atrastās skandināvu senlietas – rotas, ieroči, nauda.

ar Verdenas līgumu Franku valsti sadalīja trīs daļās.

843

Novgorodas kņazs Oļegs nodibināja savu valsti–Kijevas Krievzemi

882

Kijevas lielkņazs Vladimirs apprecēja Bizantijas imperatora meitu

989

pieņēma kristietību un lika kristīt savu tautu.

notika aktīvi kuršu sirojumi skandināvu zemēs.

1030

Kurši aktīvi postīja Zviedrijas un Dānijas piekrastes , kā arī nodarbojās ar jūras laupīšanu un kontrolēja Baltijas jūras austrumu piekrasti.

pieauga vācu tirgotāju interese par Daugavas tirdzniecības ceļu.

1158

Vācu tirgotāji sāka interesēties par pastāvīgām tirdzniecības vietām pie Daugavas
Leģendā par „Lībijas (lībiešu zemes) uzzēģelēšanu” stāstīts, ka Brēmenes tirgotāji pēc vētras nokļuvuši Daugavas grīvā un tur sastapuši līvus, kas bijuši bailīgi un neattīstīti–pārtikuši no medus un neattīrīto vasku metuši kaudzēs. Brēmenieši uzsākuši sev izdevīgu maiņu–pret dažādiem niekiem iemainījuši daudz vaska un guvuši labu peļņu. Tāpēc nākošajos gados nodibinājuši pastāvīgu tirdzniecības vietu pie Daugavas

Krustnešu iebrukums un Livonijas izveidošanās, valstiskā attīstība un sabrukums.

Period: 1158 to 1555

pirmo reizi minēta Rīga (Rīgas vieta).

1198

• Indriķa hronikā stāstīts, ka uz lielo kauju ar vācu bruņiniekiem bija sapulcējušās vietējās ciltis. Kaujā pie Rīgas bīskapu Bertoldu nogalināja lībiešu jauneklis Imauta, kurš pats tūlīt pēc tam gāja bojā no bīskapa bruņinieku zobeniem. G. Merķelis savā poēmā viņa vārdu pārveidoja par labskanīgāko „Imanta” .

Rietumeiropas krustneši iebruka Bizantijā un nopostīja Konstantinopoli.

1204

Polockas kņazs Vladimirs ar savu karaspēku devās uz Rīgu.

1206

• Kņazs tika līdz Salaspili, to aplenca, bet, neguvis atbalstu no vietējiem iedzīvotājiem, atgriezās Krievzemē.
• Hronikas stāsta, ka šī karagājienā laikā notika sadursme ar zemgaļiem, kurā Vladimirs esot zaudējis 9000 karavīru. Viduslaiku hronistu galvenais uzdevums bija slavināt savu kungu un darba devēju kaujas prasmi un varonību, tāpēc, lasot hronikas, nevajadzētu īpaši uzticēties skaitļiem.

Gaujas un Daugavas lībieši atzina vācu virskundzību.

1207

• Lībiešu apdzīvotās teritorijas tika sadalītas starp iekarotājiem. Rīgas bīskapija un tās pārvaldītājs, bīskaps Alberts, saņēma divas trešdaļas iekaroto zemju, savukārt Zobenbrāļu ordenis savā valdījumā saņēma tikai vienu trešdaļu.

Zobenbrāļu ordeņa bruņinieki sakāva pareizticīgo valdnieku Vjačko un ieņēma Koknesi.

1208

• Vjačko devās uz Polocku un vēlāk varonīgi cīnījās pret bruņiniekiem kopā ar igauņiem.

kurši rīkoja uzbrukumu Rīgai.

Jul 12, 1210

• Hronikā rakstīts, ka Rīgas līcis esot bijis melns no kuršu kuģiem. Kurši aplenca Rīgu, bet, nesagaidījuši igauņu palīdzību, atkāpās.
• Baznīca rīdziniekiem kuršu atvairīšanas datumu - 13. jūliju, svētās Mārgrietas dienu, pavēlēja uzskatīt par svinamu svētku dienu

Izveidoja Sāmsalas - Vīkas bīskapija

1218

Krustnešu iekarotajās igauņu zemēs tika izveidota Sāmsalas – Vīkas bīskapija.

tika izveidota Kurzemes bīskapija.

1234

notika kauja pie Saules.

1236

Hronikas vēsta, ka Zobenbrāļu ordenis, kopīgi ar zemgaļiem, rīkoja sirojumu Žemaitijā. Zemgaļi informēja žemaišus par sirojuma maršrutu. Pie Saules žemaiši krustnešus sagaidīja, sakāva un iznīcināja. Kaujā krita mestrs un 48 brāļi bruņinieki – viss ordeņa komandējošais sastāvs.
Ar pāvesta rīkojumu Vācu ordeni piespieda atlikušos Zobenbrāļu ordeņa bruņiniekus uzņemt savā ordenī un izveidot jaunu Vācu ordeņa atzaru, ko nosauca par Livonijas ordeni.

pāvesta Aleksandra IV izdotā bulla atbrīvoja Rīgas pilsētu no desmitās tiesas maksāšanas baznīcai.

May 15, 1257

Anglijā tika sasaukts Parlaments – kārtu pārstāvniecības sapulce.

1265

Rīga tika uzņemta Ziemeļvācu tirdzniecības pilsētu savienībā - Hanzā.

1282

• Vēl Hanzā iestājās 11 Latvijas un Igaunijas pilsētas.
zemgaļi pamatīgi sakāva ordeņa spēkus pie Rīgas (Ikšķiles) un pie Garozas upes.

Livonijas ordenis izpostīja Sidrabes pili – pēdējo zemgaļu atbalsta punktu.

1287

• Daudzi zemgaļi nepadevās krustnešiem un ar savām ģimenēm aizgāja dzīvot uz Lietuvu.
• Beidzās krusta kari Livonijā.

Krustu karu beigas

1290

zemgaļi pamatīgi sakāva ordeņa spēkus pie Rīgas (Ikšķiles) un pie Garozas upes.
Livonijas ordenis izpostīja Sidrabes pili – pēdējo zemgaļu atbalsta punktu.
• Daudzi zemgaļi nepadevās krustnešiem un ar savām ģimenēm aizgāja dzīvot uz Lietuvu.

pavasarī sākās Rīgas pilsētas un Livonijas ordeņa konflikts par Daugavas un Rīdzenes izmantošanu.

1297

• Lai pasargātu pilsētu no plūdiem, rīdzinieki cēla dambi un celtniecības vajadzībām bija izveidojuši tiltu pāri Rīdzenei. Ordeņa ļaudis šo tiltu nojauca , lai atbrīvotu ceļu savam kuģim.

Livonijas ordenis uzsāka karadarbību pret Rīgu.

Jul 1, 1297

• Pie pilsētas mūriem ieradās mestra Bruno vadītie karapulki un postīja pilsētas lauku apgabalu.
• Pilsētnieki uzbruka ordeņa pilij un padzina no tās garnizonu.
26. jūlijā Livonijas ordeņa uzbrukums Rīgai izrādījās veiksmīgs.
• Ordeņa brāļi sagūstīja un turēja mājas arestā Rīgas arhibīskapu viņa paša Kokneses pilī.
• Ugunsgrēkā nodega liela daļa pilsētas.

mainījās Rīgas ģerbonis un zīmogs.

1332

• Rīgas ģerbonī un zīmogā parādījās ordeņa krusts bijušā arhibīskapa krusta spieķa vietā un atvērtajos vārtos – lauva, kas simbolizēja pilsētnieku varonību.

sākās simtgadu karš starp Franciju un Angliju.

1337

izcēlās karš starp Ziemeļvācijas pilsētu savienību – Hanzu un Dāniju par noteicošo lomu Baltijas jūras tirdzniecībā

1367

Kuldīga tika uzņemta Hanzas savienībā

1398

Žannas d’Arkas vadībā franči sakāva angļus pie Orleānas un izšķīra Simtgadu kara iznākumu par labu Francijai.

1429

Kristofors Kolumbs šķērsoja Atlantijas okeānu un atklāja Rietumindijas salas.

1492

Martins Luters Vitenbergā pasludināja savas 95 tēzes pret Katoļu baznīcu.

1517

Livonijas ordeņa mestrs kļuva par Vācu imperatora vasali un „Romas impērijas firstu”.

1525

Reformācija Livonijā bija uzvarējusi.

1555

“Augsburgas ticības mieru ” parakstīja Livonijas ordeņa pārstāvis.

Latvijas teritorija Polijas – Lietuvas un Zviedrijas varā.

Period: 1557 to 1699

Sākās livonijas karš

1558

krievu armija Ivana Bargā vadībā iebruka Livonijā, ieņēma Narvu un pēc tam Tērbatu.
Iegansts Krievijas cara uzbrukumam Igaunijas pilsētām bija daudzus gadus nemaksātās nodevas Polockas un Pleskavas kņaziem, kuriem tās it kā pienācās pēc seniem tirdzniecības līgumiem

Rīga atteicās zvērēt uzticību Polijas karalim un palika neatkarīga.

1561

• Pat tad, kad Lietuvas lielkanclers N. Radzivils ieradās Rīgā un pieprasīja Rīgas padošanos karalim, rīdzinieki atteicās.

Pāvests Gregors XIII ieviesa gregoriāņu kalendāru, kas bija daudz precīzāks, nekā līdz šim lietotais Jūlija kalendārs. Ieviešot kalendāru, par apmēram nedēļu , mainījās datumi.

1582

Polijas karalis Stefans Batorijs svinīgi iejāja Rīgā.

Mar 12, 1582

• Rīgas pakļaušanās Polijas karalim šķita tik svarīga, ka viņš pats ieradās pilsētā visā spožumā, lai izrādītu savu varu.
Rīgas latviešu draudzei piederošo Svētā Jēkaba baznīcu, nodeva jezuītiem un turpat netālu esošajā Marijas Magdalēnas klosterī ievietoja jezuītu kolēģiju.
• Rīgā sākās pretreformācija.

sākās Poļu – zviedru karš par Zviedrijas troni un Baltijas zemju pārdali.

1599

Kara darbība vidzemē

1601

1.aprīlī zviedru karaspēks ieņēma Koknesi,
23.jūnijā poļu karaspēkam izdevās zviedru armiju padzīt no Kokneses
Augustā zviedru armija aplenca Rīgu
30. augustā notika sadursme, kurā zviedru armijai nācās cīnīties ar poļu/lietuviešu armiju
16.septembrī zviedru armija pārtrauca Rīgas aplenkumu
Zviedrijas karalim Kārlim IX Vasam bija jāatgriežas Zviedrijā, jo tur bija pastiprinājusies aristokrātu opozīcija un viņa tronis bija apdraudēts

Gustavs II Ādolfs nodibināja Vidzemes ģenerālgubernatora posteni.

Nov 13, 1629

• Vidzemes ģenerālgubernatoram bija pakļautas Rīgas, Ingrijas un Koksholmas (Igaunijā) guberņas.

Academia Gustaviana

1632

Tērbatā tika izveidota Academia Gustaviana – Karaļa Gustava Akadēmija.
• Tā bija pirmā universitāte Livonijā, kuru beidzot, varēja kļūt par akadēmiski izglītotu zinātnieku.

Anglijā sākās parlamenta karš pret karali un absolūtismu.

1642

Pēc trim angļu – holandiešu kariem , kuros Anglija sakāva savu pretinieci, tā kļuva par pasaules koloniālo līderi.

1674

Anglijas parlamenta pieņemtā tiesību deklarācija – Declaration of Rights – noteica, ka likums ir augstāks par jebkuru varu.

1689

Latvijas teritorijas pievienošana Krievijai.

Period: 1700 to 1795

Krievija pieteica karu Zviedrijai. Sākās Lielais Ziemeļu karš.

Aug 18, 1700

krievu karaspēka vienības ielauzās iekšpus Rīgas nocietinājumu palisādēm.

May 30, 1710

Dreiliņos tika parakstīta kapitulācija.

Jul 4, 1710

• Trīs dienas apspriedās krievu un zviedru valdību pārstāvji ar Vidzemes muižniecības un Rīgas rātes pārstāvjiem.
• Tika izveidoti Akorda punkti, kas garantēja visu rātes, pilsētas un bruņniecības privilēģiju saglabāšanu.

zviedru garnizons atstāja Rīgu.

Jul 10, 1710

krievu karaspēks Šeremetjeva vadībā svinīgi iesoļoja Rīgā.

Jul 14, 1710

cars Pēteris I ieradās Rīgā uz trīs mēnešiem.

1721

Sāka ražot Dž. Vata izgudrotās tvaika mašīnas.

1782

Tika pieņemta ASV Konstitūcija.

1787

Notika trešā Polijas dalīšana.

1795

Latvijas teritorija pēc pievienošanas Krievijai.

Period: 1795 to 1879

Kurzemes hercogs P. Bīrons, saņēmis solīdu kompensāciju naudā, atteicās no varas Kurzemē.

Mar 29, 1795

Kurzemes hercogiste un Piltenes apgabals tika pievienoti Krievijai kā Kurzemes guberņa.

May 27, 1795

• Visa Latvijas teritorija bija nokļuvusi Krievijas impērijas sastāvā.

rekrūšu dienasts

1796

ar Krievijas cara pavēli uz Baltijas guberņām tika attiecināts rekrūšu dienests.
• Katram pagastam reizi divos gados vajadzēja nosūtīt obligātajā militārajā dienestā noteiktu skaitu jaunu puišu. Dienests varēja ilgt 20 - 25 gadus.
• Rekrūšu došana bija atkarīga no muižnieka ieskatiem un muižnieki to bieži ļaunprātīgi izmantoja lai tiktu vaļā no nevēlamiem cilvēkiem.

Latgali pievienoja Baltkrievijas guberņai.

1796

Napoleons Bonaparts sevi kronēja par imperatoru.

1804

Jūlija sākumā Napoleona karaspēks uzbruka Daugavpils cietoksnim..

1812

Napaleona armija ieņem Bausku

Jul 6, 1812

Napoleona armijas Makdonalda korpuss, kas sastāvēja no prūšu korpusa un franču, bavāriešu, vestfāļu un poļu pulkiem, ieņēma Bausku un sāka virzīties uz Rīgu.
• Franču karaspēks tika apturēts līnijā Ķekava – Olaine - Sloka.
• Kurzemes guberņa bija okupēta un iekarotāji tai lika maksāt kontribūciju (izpirkuma maksu) divu miljonu rubļu apmērā.
• Dzimtbūšana Kurzemē tika saglabāta un vācu muižnieki sadarbojās ar okupācijas varām.

Kaujas pie Iecavas

Jul 7, 1812

Napoleona armijas Makdonalda korpuss nonāca pie Iecavas, kur to sagaidīja krievu armija, un sākas ilgas un nopietnas kaujas.

Daugavā ienāca pirmais tvaikonis – zviedru kuģis “Oskar”.

1829

30.gados sākas “klaušu laiki”.

1830

• Tie turpinājās līdz pat 1860.gadam.
• Muižnieki zemes līgumos zemniekiem noteica tādu klaušu daudzumu, kā paši uzskatīja par vajadzīgu.

sākās neraža un bads, kas turpinājās arī 1845.gadā.

1844

Jaunlatvieši

1859

Pēterburgā sāka iznākt latviešu laikraksts “Pēterburgas Avīzes” ar pielikumiem “Dzirkstele” un “Zobugals”.
• Tajā aktīvi darbojās K. Valdemārs, J. Alunāns u.c. jaunlatvieši, bet lielāko darbu avīzes tapšanā ieguldīja K.Barons.
• Jau pirmajā darbības gadā (1862./63.g.) viņiem bija 4000 abonentu.
Sāka lietot apzīmējumu „jaunlatvieši ”, runājot par aktīvajiem latviešu kultūras propagandētājiem un pilnveidotājiem, pirmo latviešu inteliģences paaudzi.

Sākās pilsoņu karš ASV. Pilsoņu kara laikā tika atcelta verdzība ASV

1861

Rīgas Latviešu biedrībā sasauca Pirmo vispārējo latviešu zemkopju sapulci

1871

Krievijā izveidojās sociāldemokrātiskā partija.

1879

Pirmais pasaules karš Latvijas teritorijā.

Period: 1914 to 1918

Austroungārija, Serbija, Krievija, Francija, Lielbritānija, Beļģija un Vācija pieteica viena otrai karu un uzsāka karadarbību.(PASAULE)

Jul 1, 1914

Aprīlī Pirmā pasaules kara Austrumu fronte sasniedza Kurzemi.

1915

• Nacionālie spēki caur presi vērsās pie cara ar lūgumu atļaut veidot nacionālās brīvprātīgo armijas daļas.
• Ideju īpaši atbalstīja Valsts domes deputāti J.Goldmanis un J.Zālītis.
25. aprīlī vācu armija ieņēma Liepāju un Aizputi.

LAtviešu zemessargi atsit vāciešus

May 1, 1915

Daugavgrīvas latviešu zemessargu bataljoni spēja atsist vācu uzbrukumu pie Jelgavas.
• Daugavgrīvas bataljonos bija sakoncentrēti latviešu virsnieki un karavīri no rezervistiem un no regulārās armijas.

Krievijas caram visās Baltijas Guberņās bija neierobežota vara

Jun 1, 1915

ar Krievijas cara pavēli izveidoja Austrumu frontes virspavēlnieka apgabalu un virspavēlniekam piešķīra neierobežotu varu visās Baltija guberņās.
• Sākās pastiprināta iedzīvotāju kontrole, rekvizīcijas – mežu izciršana, krāsaino metālu rekvizēšana(pat baznīcu zvanus un vara jumtus), nodevas un piespiedu darba dienests.

Rietumu frontē vācu uzbrukums pie Verdenas un franču uzbrukums pie Sommas izvērtās par ilgstošām pozīciju kaujām.(PASAULE)

1916

Austrumu frontē krievu armija realizēja „Brusilova pārrāvumu” pret Austroungārijas spēkiem un iekaroja plašas teritorijas Galīcijā.(PASAULE)

1916

notika ASV prezidenta V. Vilsona miera iniciatīva un tika publiskoti viņa piedāvātie 14 punkti starptautisko attiecību veidošanai, lai neizraisītos jauni konflikti.(PASAULE)

Jan 1, 1917

Latvijas valsts izveide. Brīvības cīņas.

Period: 1918 to 1920

vācu karaspēks ieņēma Daugavpili.

Feb 18, 1918

vācu karaspēks ieņēma Cēsis un Valmieru un 21.februārī – Rēzekni.

Feb 20, 1918

Latvija Vācu okupācijā

Feb 22, 1918

vācu karaspēks ieņēma Valku un visa Latvijas teritorija nonāca Vācijas okupācijā.

23. februārī Padomju Krievijā tika izveidota Sarkanā armija. (PASAULE)

Feb 23, 1918

Baltijas valstu nodibināšana

Apr 1, 1918

Aprīlī Vidzemes bruņniecības pārstāvji sasauca Vidzemes, Igaunijas, Rīgas un Sāmsalas apvienoto landtāgu.
Landtāgs pieņēma lēmumu par Baltijas atdalīšanos no Krievijas un Baltijas valsts nodibināšanu

Pirmo reizi Latvija tika atzīta de facto

Nov 11, 1918

Lielbritānijas ārlietu ministrija oficiāli atzina Z. Meierovicu par Latvijas pagaidu valdības pārstāvi.

Latvijas valsts svinīga pasludināšana.

Nov 18, 1918

nacionālajā teātrī

sāka darbu Parīzes miera konference. Tajā piedalījās 27 uzvarētājvalstis. Konferences mērķis bija izstrādāt miera līguma noteikumus Pirmajam pasaules karam beidzoties.

Jan 1, 1919

Rīgā ienāca Sarkanā armija

Jan 3, 1919

lielinieki pārņēma varu pilsētā.

Liepājā izsludināja mobilizāciju

Feb 3, 1919

Latvijas Apsardzības ministrija Liepājā izsludināja vispārēju Latvijas pavalstnieku mobilizāciju Grobiņas, Pērkones un Gaviezes pagastos.

pamiers

Jun 9, 1919

iejaucoties Antantes pārstāvjiem, tika parakstīts pamiers un uz desmit dienām izbeigta karadarbība pie Cēsīm.

Latvijas un Igaunijas savstarpēja atzīšana.

Jun 10, 1919

parakstīti Latvijas un Igaunijas līgumi par savstarpēju atzīšanu.

Latvijas Pagaidu valdība atgriezās Liepājā un pārņēma varu.

Jun 27, 1919

Versaļā (Parīzē) tika parakstīts līgums starp Antanti un karā zaudējušo Vāciju. Līguma noteikumi (teritorijas zaudējumi, kontribūcijas u.c.) radīja ekonomiskās attīstības grūtības pēckara Vācijā.

Jun 28, 1919

tika parakstīts „Strazdumuižas pamiers”

Jul 3, 1919

• Landesvēra un latviešu un igauņu nacionālo armiju sadursme satrauca arī Antantes valstis un tika pielikti visi spēki, lai militāro konfliktu izbeigtu, un lai tiktu panākta vienošanās starp abām pusēm.
• Pamiera noteikumi paredzēja, ka vācu daļām jāatstāj Rīga līdz 5. jūlijam un pēc tam jāiziet arī no Liepājas. Landesvēram bija jādodas uz latgali, lai cīnītos pret tur vēl palikušajām lielinieku vienībām.
R. fon der Golcam bija jāatzīst K.Ulmaņa valdība.

R. fon der Golcs pievienojas P. Bermontam

Jul 14, 1919

R. fon der Golca vadītā landesvēra karavīri sāka pievienoties labi apgādātajiem P. Bermonta - Avalova spēkiem Jelgavā.

Latvijas armijas pretuzbrukums bermontiešiem.

Nov 10, 1919

Tika izveidota Tautu savienība.

1920

Latvijas Republika starpkaru posmā.

Period: 1920 to 1940

beidzās karadarbība pēdējā frontē Latgalē.

Feb 1, 1920

tika parakstīts miera līgums starp Igauniju un Padomju Krieviju

Feb 1, 1920

Rainis un Aspazija atgriezās Latvijā.

Apr 10, 1920

Satversmes sapulces vēlēšanas.

Apr 17, 1920

• Satversmes sapulces vēlēšanās piedalījās 25 partijas vai politiskas grupas un bija apmēram 50 vēlēšanu saraksti.
1. maijā sāka darbu Satversmes sapulce. Par tās prezidentu ievēlēja J. Čaksti.

tika parakstīts miera līgums starp Lietuvu un Padomju Krieviju.

Jul 1, 1920

Padomju Krievija parakstīja PSRS savienības dibināšanas līgumu, tādējādi saglabājot bijušās Krievijas impērijas kolonijas jaunās valsts sastāvā. Tika parakstīts Rapallo līgums starp PSRS un Vāciju. Pastāvēja arī slepena vienošanās par militāru sadarbību

1922

notika I saeimas vēlēšanas.

Oct 7, 1922

Vēlēšanās piedalījās 88 saraksti

Saeima ievēlēja pirmo Latvijas Valsts prezidentu J. Čaksti

Nov 14, 1922

Latvija un Igaunija parakstīja savstarpēju aizsardzības līgumu.

Nov 1, 1923

Notika valsts apvērsums Lietuvā.

1926

K.Ulmanis kļuva par Ministru prezidentu .

Mar 16, 1934

Būdams šajā postenī, viņš vispirms nomainīja Rīgas garnizona vadību, ieceļot šajā amatā K. Berķi, un Politiskās policijas vadību, uzticot šo posteni J. Fridrihsonam

Ulmanis Apcietina konkurentus

May 1, 1934

jaunajai valdībai nevēlamo personu aresti notika visās pilsētās.
Apcietināto izvietošanai tika izveidota koncentrācijas nometne Liepājā. Šī nometne pastāvēja līdz 1935. gadam, kad visus ieslodzītos atbrīvoja

K. Ulamnis pārņem varu

May 16, 1934

ap diviem naktī K.Ulmanis ieradās Rīgas pilī un informēja prezidentu A. Kviesi par notikušo varas pārņemšanu.

Baltijas Antane

Sep 12, 1934

Ženēvā parakstīja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas līgumu, kas paredzēja Baltijas valstu sadarbību ārpolitikā un savstarpēju diplomātisko atbalstu - Baltijas Antante.

Brīvības piemineklis

Nov 18, 1935

Valsts prezidents A.Kviesis atklāja Brīvības pieminekli, kas bija izveidots pēc. K.Zāles projekta.

„Kristāla nakts” – ebreju masveida iznīcināšana Vācijā. Vācija okupēja Čehoslovākiju. Tika parakstīta Minhenes vienošanās starp Franciju, Itāliju, Lielbritāniju un Vāciju.

1938

Latvija parakstīja neuzbrukšanas līgumu ar Vāciju

Jun 7, 1939

Molotova -Ribentropa pakts

Aug 23, 1939

tika parakstīts Molotova –Ribentropa pakts, kura slepenais protokols paredzēja, ka Latvija tāpat kā Igaunija un Somija, tāpat kā noteikta daļa Polijas, nonāk PSRS ietekmes sfērā.

Līgumus „Par draudzību un robežām”.

Sep 28, 1939

Vācija un PSRS parakstīja līgumu „Par draudzību un robežām”.
• Līgums ietvēra arī protokolu par vācbaltiešu izbraukšanu no Baltijas.

savstarpējās palīdzības līgumu ar PSRS

Oct 5, 1939

Latvijas pārstāvji Maskavā parakstīja uzspiesto savstarpējās palīdzības līgumu ar PSRS.
• Saskaņā ar šo līgumu PSRS ieveda karaspēka kontingentu un ierīkoja kara bāzes.

Sākās vācbaltiešu izbraukšana no Latvijas.

Oct 30, 1939

Vācija noslēdza līgumu ar Latviju par vācbaltiešu repatriāciju.

Otrā pasaules kara darbība Latvijas teritorijā

Period: 1940 to 1945

9. aprīlī Vācija uzsāka intensīvu karadarbību Rietumeiropā iebrūkot Dānijā un Norvēģijā.

Apr 9, 1940

PSRS karaspēka vienība uzbruka Latvijas robežpunktam

Jun 15, 1940

PSRS karaspēka vienība uzbruka Latvijas robežpunktam Masļenkos un nogalināja visus tur atrodošos robežsargus

PSRS ultimāts

Jun 16, 1940

Latvija saņēma V.Molotova parakstīto PSRS ultimātu.
K.Ulmaņa valdība pieņēma šo ultimātu un atkāpās.

Francija bija okupēta un parakstīja pamieru ar Vāciju.(PASAULE)

Jun 22, 1940

Tautas saeimas vēlēšanās

Jul 14, 1940

notika Tautas saeimas vēlēšanas.
Vēlēt varēja tikai par vienu sarakstu un PSRS vara struktūras parūpējās par masveidīgas piedalīšanās nodrošināšanu.

nacionalizācija

Jul 22, 1940

Tautas saeima pieņēma deklarāciju par zemes, banku, lielo rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumu nacionalizāciju.
Deportēja K. Ulmani

Jauns kurss

Nov 25, 1940

padomju rublis tika pasludināts par oficiālu maksāšanas līdzekli tāpat kā lats un valūtas maiņas kurss tika noteikts 1: 1, lai gan līdz šīm maiņas kurss bija 1Ls : 10 rbļ.

Latu izņem no apgrozības

Mar 25, 1941

valūtas vienība - Lats tika izņemts no apgrozības, katra noguldītāja kontā tika atstāti 1000 rbļ. Pārējo naudu, kas bija virs šīs summas - konfiscēja.

Vācija sāk uzbrukt Latvjai

Jun 22, 1941

četros no rīta, vācu kara aviācija sāka uzlidojumus Ventspilij un Liepājai.

Vācu spēki bija jau Rīgā .

Jul 1, 1941

Sākās ebreju slaktiņi Liepājā.

Jul 3, 1941

Vācieši bija okupējusi Latvijas teritoriju.

Jul 8, 1941

• Tika izdots aicinājums latvju karavīriem, aizsargiem un policistiem iestāties Pašaizsardzības komandantūrā drošības un kārtības stiprināšanai uz vietām ciešā sadarbībā ar vācu karaspēka vienībām un iestādēm.
• Aicinājumam atsaucās apmēram 7 000 cilvēki.

Pirmā Rīgas geto iedzīvotāju iznīcināšanas akcija

Nov 30, 1941

notika pirmā Rīgas geto iedzīvotāju iznīcināšanas akcija Rumbulas mežā.
• Šā pašā gada 8. decembrī notika otrā iznīcināšanas akcija.
• 15.- 17. decembrī ebreju masveida iznīcināšana notika Šķēdes kāpās pie Liepājas.
Okupētās Latvijas teritorijā līdz 1945. gadam tika iznīcināti 50 000 – 70 000 ebreju tautības iedzīvotāji.

Japānas flote un aviācija deva pēkšņu triecienu ASV jūras kara bāzei Pērlhārborā.

1942

Privātīpašumu atjaunošana Baltijā

Feb 18, 1943

okupācijas varas iestādes izdeva noteikumus, kuri paredzēja vispārēju privātīpašuma atjaunošanu Baltijā

Uzsprāga mīna Doma laukumā

Nov 13, 1943

Rīgā, Doma laukumā , kur bija paredzēts uzstāties augstām vācu amatpersonām, tika nolikts spridzeklis.
• Mīna sprāga par ātru. Policija atklāja un iznīcināja I. Sudmaļa vadīto jauniešu pagrīdes grupu.

L. Garūtas kantātes “Dievs, Tava zeme deg!” pirmatskaņojums.

Mar 15, 1944

Rīgā ierados Latvijas PSR valdības pārstāvji.

Oct 13, 1944

reizē ar Padomju armiju, Rīgā ieradās Latvijas PSR valdības iestāžu pārstāvji.

Sanfrancisko ( ASV) notika ANO dibināšanas konference.

1945

Jūlijā Potsdamas konferencē sapulcējās triju lielvalstu (ASV, Lielbritānijas un PSRS) vadītāji, lai spriestu par pasaules robežām pēc kara

1945

Latvija PSRS sastāvā.

Period: 1945 to 1989

vācu karaspēka grupējums Kurzemē kapitulēja

May 8, 1945

Atjaunoja Baltijas kara apgabalu

Jun 1, 1945

Tas aptvēra Igauniju, Latviju, Lietuvu un Kaļiņingradas apgabalu.

12. martā ASV prezidents H. Trumens savā runā ASV kongresā nolasīja paziņojumu (Trumena doktrīnu), kurā pasludināja palīdzības plānu Grieķijai un Turcijai. „Aukstā kara ” sākums.

1947

Sāka celt kolhozus

May 21, 1947

PSRS varas iestādes pieņēma likumu “Par kolhozu celtniecību Lietuvas, Latvijas un Igaunijas PSR ”.
1947. gadā Latvijas PSR bija jānoorganizē 25 –30 paraugkolhozi.

4. aprīlī Vašingtonā divpadsmit valstis parakstīja līgumu par savstarpēju palīdzību agresijas gadījumā un nodibināja Ziemeļatlantijas līguma organizāciju - NATO.

1949

sākās administratīvās izsūtīšanas.

Mar 25, 1949

• Izsūtīšanas turpinājās līdz 29. martam.
Šai laikā no Latvijas izsūtīja 44 191 cilvēku (9147 ģimenes).

Sākās Korejas karš.

1950

Likvidēja Mežabrāļu vienības

1953

Tika likvidētas pēdējās atlikušās nacionālo partizānu – mežabrāļu vienības.
Pēc padomju datiem no 1944. gada līdz 1953. gadam likvidēja 900 partizāņu vienības.

Staļina nāves diena.

Mar 5, 1953

Sākās rūpniecības decentralizācija

1957

tika izveidotas Tautas saimniecības padomes, kuru rīcībā nodeva 54% Latvijas uzņēmumus.

Sākas nacionālkomunistu vajāšanas.

1960

• Tika pārbaudīti un atbrīvoti no ieņemamajiem amatiem visi, kas bija sadarbojušies ar nacionālkomunistiem.
• Kampaņa turpinājās līdz 1962.gadam.

Austrumberlīnē (VDR) uzbūvēja Berlīnes mūri un tas kļuva par vienu no „dzelzs priekškara” simboliem.

1961

tika iedegta gāzes lāpa

Jul 21, 1962

bija pabeigta maģistrālā Dašavas gāzes vada celtniecība.
• Rīgas TEC turpmāk strādāja ar gāzes kurināmo.
Sākās dzīvokļu gazifikācija un centrālapkures sistēmu iekārtošana ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā.

L. Brežņevs PSKP pirmais sekretārs

1964

Par PSKP pirmo sekretāru (no 1966.g. – ģenerālsekretāru) tika ievēlēts L. Brežņevs

ASV uzsāka karu Vjetnamā

1965

PSRS Tautas deputātu kongress atdzina Molotova – Ribentropa pakta slepeno protokolu pastāvēšanu.

1989

Baltijas ceļš

Aug 23, 1989

notika triju Baltijas valstu organizēta akcija ”Baltijas ceļš”, atzīmējot Molotova –Ribentropa pakta 50. gadadienu.
• „Baltijas ceļa” mērķis bija parādīt, ka Baltijas tautas nolēmušas nekad vairs nepieļaut šādas slepenas vienošanās.
Latvijas , Lietuvas un Igaunijas Tautas frontes organizēja nepārtrauktu cilvēku ķēdi, kas stiepās cauri visām trim republikām.

Latvijas valsts

Period: 1990 to 2020

LTF tika ievēlēti PSRS padomē

Mar 18, 1990

Tautas frontes atbalstītie deputāti ieguva vairākumu Augstākās Padomes vēlēšanās.

Latvijas Neatkarības deklerācija

May 4, 1990

notika balsošana par Neatkarības deklarāciju.
• Par deklarāciju nobalsoja 138 no 188 klātesošajiem. No šī brīža Latvijas PSR kļuva par Latvijas Republiku.

NATO darbības ietvaros tika nodibināta Ziemeļatlantijas sadarbības padome.

1991

OMON uzbrukums Latvijas Iekšlietu ministrijai.

Jan 20, 1991

• Uzbrukumā gāja bojā pieci cilvēki. Pirms tam bija notikuši vairāki OMON uzbrukumi barikāžu aizstāvjiem, bet tie vairāk bija spēka demonstrēšanai un iebiedēšanai. Šis bija nopietns uzbrukums pastāvošajai valdībai.

Rīgas barikādes

Jan 31, 1991

Rīgā notika protesta demonstrācija, kurā piedalījās vairāk kā 500 000 cilvēku.
• Sākas barikāžu celtniecība Rīgas ielās, organizējās dienakts aizsardzības vienības pie nozīmīgākajiem komunikāciju punktiem un valsts iestādēm.
• Krievijas Federācijas Augstākās padomes priekšsēdētājs B. Jeļcins ieradās Tallinā, kur parakstīja divpusēju attiecību līgumus ar Latviju, Lietuvu un Igauniju

Latvijas referendums

Mar 3, 1991

Vislatvijas aptauja par neatkarību.
Aptaujā piedalījās 87,5 procenti balsstiesīgo iedzīvotāju, balsošanas iecirkņos atradās preses pārstāvji un starptautiskie novērotāji. 73,8 procenti balsu bija par Latvijas neatkarību.

PSRS valsts apvērsuma mēģinājums

Aug 19, 1991

PSRS notika valsts apvērsuma mēģinājums, lai nepieļautu jaunā Savienības līguma parakstīšanu un saglabātu PSRS.

A. Rubiks atbalsta apvērsumu

Aug 20, 1991

LKP CK pirmais sekretārs A. Rubiks paziņoja par atbalstu apvērsumam un varas pārņemšanu.
• Tika izsludināts ārkārtējais stāvoklis par kura īstenotāju bija nozīmēts Baltijas Kara apgabala pavēlnieks F.Kuzmins.
• Līdz vakaram armijas specvienības un OMON ieņēma radio, televīziju, starptautisko telefonu centrāli un citus svarīgus objektus.

OMON mēģina uzbrukt barikādēm

Aug 21, 1991

OMON ar četriem bruņutransportieriem mēģināja uzbrukt barikādēm Doma laukumā, lai izlauztos uz Valdības ēku.
• Latvijas Augstākā Padome pieņēma Konstitucionālo likumu par Latvijas Republikas valstisko statusu.
• Tika atjaunota Latvijas Republikas 1922. gada Satversme.
Bija notikusi Latvijas Republikas atjaunošana de facto.

Latvijas neatkarības atzīšana

Aug 22, 1991

1. augustā Latvijas neatkarību atzina Lietuva un Igaunija.
2. augustā pirmā rietumvalsts, kas atzina Latvijas neatkarību bija Islande.
3. augustā Latvijas neatkarību atzina Somija, Dānija un Krievijas Federācija.
4. augustā Latvijas neatkarību atzina Eiropas Kopienas valstis.
5. septembrī Latvijas neatkarību atzina ASV.

Latvija Ano

Sep 17, 1991

PSRS karaspēka izvākšana no Latvijas

Feb 1, 1992

Ieviesa pagaidu valūtu Latvijā

May 7, 1992

Latvijas rublis jeb kā tautā tos sauca par repšiem.
• Šo nosaukumu naudas zīmes ieguva, jo uz tām bija toreizējā Latvijas bankas prezidenta E. Repšes paraksts.

Uzspridzināja Skrundas lokatoru

May 4, 1995

pēdējā liecība par PSRS militāro klātbūtni Latvijā.

1. janvārī Eiropas Savienībā tika ieviesta jauna valūtas vienība – eiro.

1999

Latvija tika uzņemta Eiropas Savienībā.

May 1, 2004

Latvija kļuva par NATO dalībvalsti

2005

ASV uzsaka karu Afganistānā.

2006

Rīgā notika NATO sammits.

Nov 1, 2006

tika parakstīts Latvijas un Krievijas robežlīgums.

Mar 1, 2007