Zigfrīds Anna Meierovics

  • Dzimšana

    Dzimšana
    -Piedzima Kurzemes guberņas Durbē.
  • Period: to

    Privātā dzīve

    -Ģimene:
    *Māte - Anna Fīlholde, latviete, nomira neilgi pēc dzemdībām.
    *Tēvs - Haims Meierovics, ebreju izcelsmes ārsts, drīz
    pēc sievas nāves tika ievietots psihiatriskajā slimnīcā ar
    nervu sabrukumu, kurā vēlāk nomira.
    -Pēc mātes nāves un tēva slimības Z.A. Meierovics
    uzauga mātes brāļa, Roberta Fīlholda ģimenē.
    -1910. gada 28. septembrī apprecēja Annu
    Fīlholdi, bet 1924.g. izšķīrās.
    -Viņiem kopā bija 3 bērni - Helmuts, Ruta un Gunārs.
    -1924. gadā precēja Kristīni Bakmani.
  • Period: to

    Izglītība

    Skola:
    -1900.gadā pabeidza Kabiles pagastskolu.
    -No 1900.-1905.g. mācījās Tukuma pilsētas skolā.
    -No 1905.-1907.g. mācījās N.Mironova komercskolā Rīgā.
    Augstskola:
    -No 1907. - 1911.g. Rīgas Politehniskā institūtā, Tirdzniecības nodaļā.
  • Period: to

    Profesijas/Darbs

    -No 1909.-1915.g. strādāja par skolotāju V.Olava komercskolā Rīgā.
    -1911.gadā sāka strādāt Rīgas Lauksaimniecības centrālbiedrības savstarpējā kredītbiedrībā par grāmatvedi.
    -1915.gadā sāka strādāt Tautas bankā(Maskavā).
    -1916.gadā darbojās Viskrievijas pilsētu savienības kooperatīvu nodaļas valdē.
    -No 1920.g. līdz 1922.g. bija Latvijas Satversmes deputāts.
    -No 1922.-1925. bija 1.Saeimas deputāts.
    -Darbojās latviešu strēlnieku bataljonu organizācijā un Latvijas bēgļu palīdzības komitejā.
  • Period: to

    Latvijas de facto atzīšana

    -1917.gada 23.novembrī Meierovics īsajā sarunā pārliecina
    britus, ka Latviju nedrīkst atdot ne Vācijai, ne Krievijai.
    -11. novembrī, kad Vācija kapitulē briti rakstiski apstiprina
    savu gatavību dot pagaidu atzīšanu Latviešu Nacionālajai
    padomei.
  • Period: to

    Iekšpolitiskā darbība

    -Latviešu zemnieku savienības ,,LZS" dibināšana (04.1917.)
    -Bija Ministru prezidents, kad tika pieņemta Latvijas
    Republikas Satversme.
    -1922.g. ieviesa latu kā nacionālo valūtu un nodibināja Latvijas Banku.
  • Tautas kongress Kijivā

    -1917. Gada 8. Septembrī latviešu delegācija, kuras sastāvā bija Meierovics, devās uz Krievijas republikas mazo tautas kongresu Kijivā.
  • Latviešu Nacionālā Pagaidu padome

    -1917.gada 29.novembrī Meierovicu ievēlēja sesijas prezidijā.
    -1918. Gada 19. Novembrī Meierovics kļuva par Latvijas Pagaidu valdības ārlietu ministru.
    -Kā arī viņu ievēlēja delegācijā, kas devās uz ārzemēm, lai panāktu Latvijas de facto atzīšanu.
    -Ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics parakstīja Igaunijas-Latvijas konsulāro līgumu, kurā noteica konsulu, sūtņu un citu pārstāvju tiesības starpvalstu attiecībās.
  • Period: to

    de jure

    -01.1919.–07.1919. pārstāvot Latviju Parīzes Miera konferencē, Z. A. Meierovics par galveno uzdevumu izvirzīja panākt Latvijas starptautisko atzīšanu de iure.
    -1920. g. rudenī un 1921. g. janvārī Meierovics apmeklēja Itāliju, Vatikānu, Franciju, Lielbritāniju, cenšoties panākt Latvijas neatkarības starptautisku atzīšanu de iure, rezultātā nodrošinot Francijas un Itālijas atbalstu.
    -26.01.1921. Antantes Augstākā padome Parīzē nolēma atzīt Latvijas un Igaunijas neatkarību de iure
  • Period: to

    Baltijas valstu ārlietu ministru konferences

    -Latvijas robežu jautājumu risināšanā ar Lietuvu (robežlīgums) un Igauniju.
    -Bulduru konference (06.08.-06.09.1920.)
    -Varšavas līgums par savienības veidošanu starp Latviju, Igauniju un Poliju (17.02.1922.).
    -Nozīmīgākais sasniegums bija Latvijas un Igaunijas militārās savienības līgums 01.11.1923., kas bija spēkā līdz 1940. gadam.
  • Period: to

    Baltijas valstu pārstāvju Rīgas (Bulduru) konference

    -Latvijas delegāciju konferencē vadīja Zigfrīds Anna Meierovics. Tika parakstīts Somijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas aizsardzības savienības līgums, konsulārā konvencija un apsolīja savstarpējus atvieglojumus tirdzniecībai.
  • Latvijas nosaukums

    -1923. Gada 9. Augustā Meierovics izsludināja rīkojumu par Latvijas nosaukumu svešvalodās.
  • Līgums ar Igauniju

    -Meierovics 1923. Gada 1. Novembrī parakstīja paketi ar Igauniju. Šīs vienošanās ietvaros noslēdza līgumu par aizsardzības savienību, pagaidu līgumu par ekonomisko un muitas savienību, papildlīgumu par robežām un nolīgumu par savstarpēju prasību nokārtošanu.
  • Secinājumi

    Secinājumi
    -Z.A.Meierovics ir daudz ko ietekmējis un sasniedzis Latvijas ārppolitikas vēsturē. Meierovics sasniedza Latvijas starptautisko atzīšanu de facto un de jure, kā arī uzņemšanu Tautas Savienībā. Z.A.Meierovics lika pamatus undaudz ko sasniedza Baltijas valstu savienības veidošanā un Latvijas valsts starptautiskā atzīšanā. Meierovics lika sākumu Latvijas neatkarības nostiprināšanai, piemēram,ar Miera līgumu ar Padomju Krieviju.
  • Nāve

    Nāve
    -1925.gada 22.augustā gāja bojā autokatastrofā.
  • Piemiņa

    Piemiņa
    -1926.g. tika uzstādīts piemiņas akmens Z.A. Meierovica nāvesvietā.
    -1929.g. 26. janvārī Rīgas Meža kapos tika uzstādīts piemineklis.
    -1929.g. Z.A.Meierovicas nosaukums tika piešķirts Basteja bulvārim.
    -Z. A. Meierovicam ir veltīti vairāki romāni, opera un spēlfilma.
    -2018.g. novembrī par godu Latvijas valsts simtgadei Tukuma vecpilsētā tika atklāts piemineklis Z.A. Meierovicam
  • Z.A.Meierovica bojāejas vieta (piemiņas vieta)

    Z.A.Meierovica bojāejas vieta (piemiņas vieta)
    -Piemiņas akmens atrodas Brizulē, Sēmes pagastā, Tukuma novadā.
    -Piemineklis uzstādīts tieši tajā vietā, kur 1925. gada 22. augustā uz lauku ceļa gāja bojā Zigfrīds Anna Meierovics.
    -Piemiņas akmens tika uzstādīts/atklāts 1926.g., bet 1927.g. 21.augustā tajā tika iestiprināts tēlnieka A. Dzeņa darinātais Z. A. Meierovica bronzas bareljefs.
  • Z.A.Meierovica bojāejas vieta (piemiņas vieta), izskats,simboli teksti

    Z.A.Meierovica bojāejas vieta (piemiņas vieta), izskats,simboli teksti
    -Uz piemiņu akmeņa ir uzrakstīts teksts ,, Še miris traģiskā nāvē 1925.g. 22.augustā Latvijas pirmais ārlietu ministrs Z.A.Meierovics ,,
    -Virs teksta ir pielikts A.Dzeņa veidotais bronzas bareljefs, kurā ir var redzēt Z.A.Meierovica portretu.
    -Ir tieši tāds teksts un attēls, lai pagodinātu Z.A. Meierovicu un viņa darbus arī pēc nāves, kā arī, lai cilvēki atcerētos par šo traģisko notikumu, kurā latvieši zaudēja nozīmīgu personu Latvijas tautai, valstij un brīvībai.
  • Zigfrīda Anna Meierovica piemineklis

    Zigfrīda Anna Meierovica piemineklis
    -Piemineklis atrodas Tukumā, pašā pilsētas sirdī, vecpilsētā - skvērā, kas atrodas pie Lielās un Jaunās ielas krustojuma, netālu no Brīvības laukuma un skolas, kurā mācījies izcilais valstsvīrs.
    -2018.g. 15.novembrī par godu Latvijas simtgadei tika atklāts piemineklis Z.A.Meierovicam,pirmajam Latvijas Republikas ārlietu ministram, ievērjoamam politiķim un diplomātam, cilvēkam, kas ietekmēja Latvijas starptautisku atzīšanu.
    -Pieminekļa autori, tēlnieki ir Zane Elerte, Matīss Kalniņš.
  • Zigfrīda Anna Meierovica piemineklis,izskats, simboli, teksti, to nozīme

    Zigfrīda Anna Meierovica piemineklis,izskats, simboli, teksti, to nozīme
    -Piemineklis ir trīsdemensionāls mākslas objekts, priekšejajā pusē ir attēlots Meierovica portrets, taču aizmugurē ir redzams Latvijas karogs.
    -Meierovica portrets ir simbols, kas atgādina Lavijas tautai par Meierovica personību un darbus Latvijas labā, kā arī atspoguļo un apliecina vērtības, kuras ir nepieciešamas gan tautai, gan valstij - pašapziņa, uzticība valsts ideāliem un nesavtīgs darbs, lai šos ideālus iemiesotu dzīvē.
    -Vēstījums ir Meierovica devums Latvijas neatkarības pasludināšanai.
  • Zigfrīda Anna Meierovica piemineklis,izskats,teksti, to nozīme

    Zigfrīda Anna Meierovica piemineklis,izskats,teksti, to nozīme
    -Blakus piemineklim var apskatī vienu no Z.A.Meierovica citātiem ,,Lai visi apvienojamies ražīgā darbā par kopējiem mērķiem tēvijas labā un, atskatoties atpakaļ uz noieto ceļu, lai smeļamies jaunus spēkus nākotnes uzdevumiem."
    -Citāts ir iedvesmojis pieminekļa autorus, kā arī šis citāts ir ļoti dziļš, motivējoš un iedvesmojošs katram cilvēkam.
  • Zigfrīda Anna Meierovica piemineklis, sabiedrības attieksme

    Zigfrīda Anna Meierovica piemineklis, sabiedrības attieksme
    -Cilvēki uzskata, ka piemineklis Z.A.Meierovicam ir brīnišķīgs apskates objekts un piemiņas vieta. Tauta uzskata, ka piemineklis ir nozīmīgs, jo tas parāda,parādīs gan mūsdienu paaudzei, gan nākamajām paaudzēm cik svarīga persona Latvijas vēsturē bija Z.A.Meierovics, cik daudz nozīmīgu darbu viņš ir veici, lai mēs dzīvotu tādā valstī, kādā dzīvojam tagad.
  • Zigfrīda Anna Meierovica piemineklis, atklāšana

    Zigfrīda Anna Meierovica piemineklis, atklāšana
    -Pirms pieminekļa uzstādīšanas un atklāšanas notika pieminekļa pamatakmens iemūrešana,kur pievienoja arī kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.
    -15.novembrī, Tukumā, svinīgā ceremonijā tika atklāts piemineklis par godu Zigfrīdam Annam Meierovicam.
    -Tika nolasīts apsveikums ,,Lai šis piemineklis mums vienmēr atgādina par Zigfrīda Annas Meierovica ieguldījumu mūsu valsts veidošanā un stiprināšanā! Lai tas ik vienu no mums iedvesmo godprātīgam darbam Latvijas labā!”
  • Latvijas un Pasaules vēstures notikumi

    -Pirmais pasaules karš
    -Satversmes dibināšana
    -Agrārā reforma
    -1905.gada revolūcija Latvijā