Luijs XIV

Timeline created by enijaava
In History
  • Versaļas pils

    Versaļas pils
    Parīzē nebija vietas tik lielas pils būvei, kādu sev vēlējās Luijs XIV, tādēļ viņš izlēma celt savu jauno rezidenci ārpus pilsētas – Versaļā. Apkārt pilij tika ierīkoti milzīgi krāšņi, simetriski dārzi, kuri bija pazīstami visā Eiropā un vēl mūsdienās ir franču stila dārzu paraugs un simbols. 1682. gadā Versaļas pils bija uzcelta tik tālu, ka karalis varēja pārcelt uz turieni ar savu rezidenci un uzņemt 25 000 cilvēku – galminieku un viesu.
  • 17.gs Politika.

    Galminiekiem Versaļā augu dienu bija jāiesaistās greznās ceremonijās, medībās, dzīrēs un dejās. Luija XVI galma etiķete (stingri noteikti uzvedības un izturēšanās priekšraksti) bija izsmalcināta un ļoti reglamentēta. Kā planētas riņķo ap sauli, tā galmam bija jāriņķo ap „Saules karali”. Katram bija sava noteikta loma, kas atbilda viņa stāvoklim galmā. Šāda politika nesa savus augļus: visa 17. gs. gaitā neviens no aristokrātiem nenostājās pret karali.
  • Ārpolitika/ Militārā joma

    Ārpolitikā Luija XIV mērķis bija ierobežot otras lielas Eiropas dinastijas Hābsburgu varu un ietekmi, kā arī paplašināt Francijas teritorijas, lai kļūtu par ietekmīgāko monarhu Eiropā .Pirmie kari pret Hābsburgiem bija veiksmīgi un Luijs XIV noslēdza izdevīgus miera līgumus. Tomēr 17. gadsimtā vairāki Eiropas valstu valdnieki apvienojās pret Luiju XIV. Francija karā cieta smagu sakāvi un 1714. gadā bija spiesta atteikties no visām līdz tam iekarotajām teritorijām.
  • Ekonomiskā politika.

    Ekonomiskā politika.
    Luija XIV spožajai valdīšanai bija arī negatīvi aspekti. Valsts kase allaž bija tukša, arvien pieaugošā nodokļu nasta izputināja Francijas iedzīvotājus. Vēl vairāk situāciju sarežģīja bēdīgais Francijas valsts kases finansiālais stāvoklis, kas ilgstošajos karos ar Spāniju bija pilnībā iztukšota. Tikai pateicoties Luija XIV pieaicinātā spējīgā finanšu ministra Žana Baptista Kolbēra pūlēm, kura vadībā tika izstrādātas un īstenotas finanšu reformas, Francija paglābās no bankrota.
  • Reliģija.

    Reliģija.
    Baznīca atbalstīja uzskatu, ka karalis par savu rīcību ir atbildīgs vienīgi Dieva priekšā, un valdnieka rīkojumus tautai iztēloja kā Dieva gribu. Karalis kontrolēja baznīcas īpašumus valstī un uzraudzīja baznīcas amatpersonu iecelšanu. Ievērojot principu „Viens karalis, viena ticība, viens likums”, katoļticība Francijā tika noteikta par valsts reliģiju. Nantes ediktu atcēla un protestantismu aizliedza.
  • Galms

    Galms
    Politikas līdzeklis Luijam XIV bija arī galms. Viņš dibināja galma amatus. Tajos ieceltajiem dižciltīgajiem vienmēr vajadzēja atrasties valdnieka tiešā tuvumā un viņa pastāvīgā kontrolē. Rezidenci Luijs XIV pārcēla uz Versaļu. Galms tika padarīts par valsts dzīves centru. Dzīve galmā pārvērtās par aristokrātijas dzīves mērķi. Tā prasīja bieži vien nesamērīgi lielus izdevumus un padarīja dižciltīgos atkarīgus no karaļa labvēlības.