-
Turpinājās industrializācija Eiropā un Amerikā, pārveidojot ekonomiku un sabiedrību.
-
Dzimis Liepājā, ostas strādnieka Pētera Valtera un viņa sievas Zanes ģimenē.
-
Pamatizglītību ieguva Liepājas Svētās Annas baznīcas elementārskolā, vēlāk Liepājas pilsētas skolā, vienlaikus strādājot par burtliča mācekli. 1889. gadā sāka strādāt Jaunliepājas dzelzceļa darbnīcās, absolvēja Liepājas reālskolu. Aizrāvies ar sociālisma idejām, strādāja laikraksta „Dienas Lapa” redakcijā Rīgā.
-
- gada maijā par piedalīšanos Jaunās strāvas kustībā tika apcietināts uz 15 mēnešiem. Cietumā viņam parādījās pirmās domas par latviešu nāciju un neatkarīgu valsti. Viņš līdz ar to arvien vairāk attālinās no Jaunās strāvas marksistu vispārinājumiem un vienkāršojumiem, nododoties cietumā nopietnākām filozofijas un politikas studijām.
-
- gadā daudzus jaunstrāvniekus atbrīvoja un izmitināja Krievijas impērijas guberņās, bet Valteram izdevās pie Palangas pāriet robežu ar Vācijas impēriju, vēlāk viņš pārcēlās uz dzīvi Šveicē.
-
- gadā kopā ar domubiedriem - Ernestu Rolavu un Emīlu Skubiķi, - Londonā nodibināja Vakareiropas latviešu sociāldemokrātu savienību.
-
No 1903. līdz 1904. gadam M. Valters bija Latviešu sociāldemokrātu savienības laikraksta „Proletārietis”.
-
- gada revolūcijas laikā Valters atgriezās Latvijā, bija žurnāla „Revolucionārā Baltija” redaktors.
-
- gadā Valters caur Somiju devās bēgļu gaitās uz Šveici, tad uz Londonu.
-
Studēja Bernes universitātē, iegūstot spožu akadēmisku izglītību un 1907. gadā doktora grādu valsts zinībās Cīrihes universitātē. Zināšanas papildināja Sorbonnas universitātē Parīzē.
-
Līdztekus revolucionārajam darbam nodarbojās ar rakstniecību, izdodot dzejas krājumus "Tantris" (1908), "Ēnas uz akmeņiem" (1910) un "Mūžība" (1914).
-
Latvija vēl piederēja Krievijas impērijai, tāpēc daudzi latvieši tika mobilizēti Krievijas Impērijas armijā. Precīzu ziņu par kritušo latviešu skaitu nav, bet to skaits varētu būt ap 25 000. Krievijas kara laika pārvaldes iestādes darīja visu, lai panāktu iedzīvotāju un materiālo vērtību izvešanu no teritorijām, kuras apdraudēja vācu okupācija.
-
Latvijā pastāvēja Vācijas armijas ietvaros izveidota militāra okupācijas pārvalde. Ņemot vērā izmaiņas frontē, pārvalde pakāpeniski nostiprinājās visā Latvijas teritorijā, tiecoties realizēt vispārēju kontroli, un regulēt gandrīz visus iedzīvotāju ikdienas dzīves aspektus. Okupācija kļuva par vienu no centrālajām kara pieredzēm vairākiem simtiem tūkstošu cilvēku. (Vācu okupācijas laikā Valters bija viens no Demokrātiskā bloka organizētājiem un vadītājiem Rīgā.)
-
Pēc Februāra revolūcijas 1917. gada maijā atgriezās Latvijā un tika ievēlēts Vidzemes Zemes padomē, bija viens no Zemnieku savienības (LZS) dibinātājiem. Šajā laikā norobežojās no sociāldemokrātiem un cieši sadraudzējies ar K. Ulmani (leģenda vēsta, ka esot bijis vienīgais Latvijas politiķis, kurš arī autoritārā režīma laikā uzdrošinājies Ulmani uzrunāt uz "Tu").
-
Caristu autokrātijas gāšana no bolševikiem, kas noveda pie Padomju Savienības izveides.
-
- gada novembrī Valters bija viens no Tautas padomes dibinātājiem un locekļiem.
-
- gada 19. oktobrī Miķelis Valters un Edvards Traubergs iesniedza Vācijas impērijas kancleram Maksimiliānam petīciju, kurā aicināja atbalstīt latviešu tautas centienus panākt savas valsts neatkarību.
-
piedalījās Latvijas valsts pasludināšanas aktā 1918. gada 18. novembrī. -
Pēc Latvijas Pagaidu valdības izveides bija pirmais iekšlietu ministru un avīzes “Latvijas Sargs” līdzizdevējs.
-
- septembrī viņš uzsāka darbu jaundibinātajā Latvijas Augstskolā, bet 1919. gada oktobrī Valteru iecēla par Latvijas diplomātisko pārstāvi Romā, pēc tam Parīzē. Bija viens no tuvākajiem pirmā LR ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica palīgiem, gādājot par Latvijas atzīšanu de iure un uzņemšanu Tautu Savienībā. 1925. gadā izstājās no LZS.
-
Aprīļa puča laikā M. Valteru 1919. gada 16. aprīlī Liepājā īslaicīgi arestēja.
-
- gadu otrajā pusē presē, bet galvenokārt K.Ulmanim un ārlietu ministram V.Munteram adresētajās vēstulēs, Valters visnotaļ kritiski vērtēja šo valstsvīru īstenoto ārpolitikas vadību.
-
Bija Latvijas ģenerālkonsuls Karalaučos, pēc tam 1934.-1937. gados sūtnis Varšavā.
-
- gadā Valteru iecēla par Latvijas sūtni Briselē, kur bija šajā postenī līdz pat Beļģijas okupācijai 1940. gada maijā. Beļģija bija to valstu vidū, kas neatzina Latvijas iekļaušanu PSRS.
-
Globāls konflikts, kurā iesaistījās galvenās valstis, un tas noveda pie ievērojama posta un dzīvību zaudējuma.
-
Latvija tika okupēta ar Padomju Savienības spēkiem pēc Molotova-Ribentropa pakta.
-
Pēc 1940. gada Miķelis Valters dzīvoja Šveicē un Francijā, nodarbojies ar jurisprudenci un publicistiku un turpināja kalpot Latvijai kā diplomāts arī pēc tās okupācijas 28 gadus.
-
Otrā pasaules kara laikā Latviju okupēja nacistiska Vācija.
-
Padomju Savienība atkal ieguva kontroli pār Latviju, novedot pie desmitgadēm ilgas Padomju valdīšanas.
-
- gada 27. janvārī sūtnis Šveicē Jūlijs Feldmanis, Beļģijā Miķelis Valters un Igaunijā Vilis Šūmanis nosūtīja telegrammu britu premjeram V.Čērčilam. Tajā viņi uzsvēra, ka pirms lielvalstu tikšanās protestē pret PSRS veikto Latvijas okupāciju un aneksiju.
-
Miris 1968. gada 27. martā Nicā, Francijā. Apbedīts Nicas pilsētas Austrumu kapsētā. -
Es uzskatu, ka pieminekļi ir jāuzstāda svarīgiem cilvēkiem, kas ir veikuši ko nozīmīgu un drosmīgu sabiedrības labumam. Ja pieminekļus neuzstādītu, manuprāt, tas attālinātu cilvēkus no savām vēsturiskajām saknēm, tāpēc atmiņas vietas un pieminekļi ir tik nozīmīgi sabiedrībai. Tie veido pateicīgāku cilvēku kopu.
-
Pieminekļus jāuzstāda gan kapos, gan publiskā vietā (ieteicams parkos). Kapi ir cilvēku atceres vieta, tāpēc cilvēkam uzstāda kādu, vismaz mazu, pieminekli, kas atzīme to, ka cilvēks ir dzīvojis un iespējams radījis pēcnācējus, kas civilizāciju turpina attīstīt. Sabiedrībai svarīgākām personām, pieminekli varētu arī uzstādīt publiskā vietā, jo tas liek apkārtējiem ļaudīm justies pateicīgi, par vēsturiskās personas paveikto nākotnes atvieglošanai, un tieši tas veicina attīstītākas tautas izveidi.
-
Es secinu, ka Miķelis Valters bijis aktīvs politiskajā pasaulē, un paveicis lielus sasniegumus Latvijai. Viņš ir bijis vienīgais, kurš cieši sadraudzējies ar Kārli Ulmani. M. Valters bija aizrāvies ar literatūru un politiku visu savu dzīvi, un sarakstīja vairākas grāmatas, un tās izdeva. Mani pārsteidza to, ka viņš ticis apcietināts vairākas reizes, bet joprojām, sasniedzis augstas pozīcijas valstī. Svarīgākais sasniegums - piedalījās Latvijas valsts pasludināšanas aktā 1918. gada 18. novembrī.
-
- https://lv.wikipedia.org/wiki/Mi%C4%B7elis_Valters
- Rihards, T., Miķelis Valters Rīga: Jumava.
- https://enciklopedija.lv/skirklis/2578