Karaliene Elizabete I

Elizabeti I pasludina par karalieni

1558

Elizabetei pieķīra troni pēc pusmāsas nāves 1558. gada novembrī. Karaliene Elizabete bija ļoti labi izglītota (brīvi runāja piecās valodās) un no abiem vecākiem bija mantojusi intelektu, apņēmību un izveicību. Viņas 45 gadus ilgā valdīšana parasti tiek uzskatīta par vienu no krāšņākajām Anglijas vēsturē.

Elizabete I izsludina liecības aktu

1559

Elizabete I izsludināja t.s. Iecietības aktu, kas, lai novērstu pilsoņu karu starp katoļiem un protestantiem, apturēja oficiālās katoļu vajāšanas, atļāva tiem savās baznīcās ievērot savus rituālus, svinēt misi.

Anglijas saimniecību uzplaukums

1560

Elizabete I atbalstīja nīderlandiešus, kuri bija sacēlušies pret katoliskās Spānijas virskundzību savā zemē. Anglija sniedza patvērumu nemiernieku kuģiem un uzņēma nīderlandiešu bēgļus – amatniekus un tirgotājus. Tas sekmēja Anglijas pilsētu saimniecības uzplaukumu. Briti sāka sekmīgi konkurēt ar Spāniju pasaules jūrā un Amerikas vergu tirgos.

Elizabete I saslimst ar bakām

1562

Karaliene Elizabete saslima ar bakām. Tas satrauca parlamentu, jo viņas iespējamās nāves gadījumā bija pārāk daudz pretendentu uz Anglijas troni (Henrija VIII testamentā kā oficiāli pretendenti noteikti erchercogi Frederiks un Karls Habsburgi, Zviedrijas kroņprincis Eriks, kā Marijas I vīrs - arī Spānijas karalis Filips II u.c.). Karaliene tā arī nenosauca sava troņa mantinieku, kas radīja lielas iekšpolitiskas problēmas, jo Tjudoru dinastijas varas leģitimitāte tika apšaubīta.

Skotijas karalsites iekšlietas

1568

1. gadā Anglijā patvērumu meklēja dumpinieku sakautā kaimiņvalsts Skotijas karaliene Marija I (Mary I Stuart of Scotland). Elizabete I izmantoja situāciju, lai iejauktos Skotijas karalistes iekšlietās, vispirms ieceļot sev paklausīgu karali, bet pēc tam apsūdzot to sazvērestībā ar nolūku gāzt Elizabeti no troņa, (1587. gadā Skotijas karalieni Mariju I Londonā sodīja ar nāvi).

„Neuzvaramā armāda”

1588

Pirmā kauja notika Lamanša jūras šaurumā, pēc tam notika vēl vairākas sadursmes. Spāņu floti komandēja hercogs Medina-Sidonijs, bet angļu ievērojamākie komandieri bija Hovards un Dreiks. Sākumā 130 kuģu lielajai „Neuzvaramajai armādai” bija spēka pārsvars, taču daudzi kuģi gāja bojā vētrās un sadursmēs ar angļu floti, bet atlikušos jūras straumes un vējš aizdzina ziemeļu virzienā garām Anglijai. Spānijā atgriezās tikai puse kuģu un trešdaļa karavīru un jūrnieku, kas bija devušies uz Angliju.

Nākamais troņa mantinieks

1603

Elizabete I bija Anglijas un Īrijas karaliene no 1558. gada 17. novembra līdz viņas nāvei 1603. gada 24. martā. Dažreiz viņu sauc par Jaunavas karalieni, Glorianu vai Labo karalieni Besu, Elizabete bija pēdējā no piecām Tjūdoras nama monarhēm. Elizabetei nebija pēcnācēju, tāpēc pēc viņas nāves tomēr pie varas nāca Stjuartu dinastija – troni ieņēma Marijas dēls Džeimss I (1603-1625). Viņš turpināja valdīt absolūtisma garā.