Arhitektūras vēsture

  • Period: 1 CE to 5

    Antīkā kultūra (1.g.t.p.m.ē.-5.gs.)

    Par antīko pasauli parasti sauc
    seno grieķu un romiešu sabiedrību. Tā laika pieminekļi praktiski nav saglabājušies. Taču katram no periodiem bija raksturīgas noteiktas tendences. Galu galā tieši sengrieķu senatnes arhitektūra radīja tādus mūžīgus konstrukciju elementus kā ordenis, kolonna un, protams, arka. Formu skaidrība un harmonija, vieglums un grācija papildina ansambli ar absolūtu skaistumu.
  • 4

    Antīkā arhitektūra

    Antīkā arhitektūra
    Arhitekti pārmērīgi izmanto greznību, kas savukārt noved pie absolūti nefunkcionālu konstrukciju būvniecības.
    Meistardarbi, ko radījuši talantīgi antīkās pasaules arhitekti, turpmāko gadsimtu laikā ir iedvesmojuši daudzas kultūras personas. Senatnes arhitektūra deva impulsu dzejnieku, dramaturgu un mākslinieku, visu Eiropas valstu komponistu attīstībai, un līdz pat mūsdienām turpina sniegt nebijušu māksliniecisko baudījumu un kalpo kā norma, sava veida nepieejams modelis.
  • Period: 5 to 15

    Viduslaiku kultūra (5.gs. līdz 15.gs. beigām)

    Par viduslaiku sākumu var uzskatīt laiku, kad varu
    Itālijā, pēc Rietumromas impērijas sabrukuma,
    pārņēma tur iebrūkošie gotu iekarotāji.
  • 1000

    Viduslaiku arhitektūra

    Viduslaiku arhitektūra
    Gotiskā katedrāle
    Gotiskā arhitektūra attīstījās no romānikas stila, taču galarezultāts bija atšķirīgs.
    Raksturīgas pazīmes: smailloka arkas forma, vertikālisms, tiekšanās uz augšu, ažūrie torņi, divtorņu fasādes, kas sadalītas trīs stāvos, fasādēs- skulpturāli portāli, gotiskās vitrāžas, rozete- apaļš logs kā roze.
    Gotiskas simbola bija violēta krāsa- lūgšanu un mistiskas dvēseles stāvokļa krāsa.
  • Period: 1300 to 1400

    Renesanses kultūra

    Eiropas mākslas stils, kuram raksturīga antīkās mākslas tradīciju atdzimšana. Tulkojumā nozīmē atdzimšanu, un tas, kas atdzima, bija interese par antīkās pasaules literatūru, mākslu, kultūru vispār un cilvēku tajā, interese par senās Romas vēsturi, tās diženumu. Renesanse- krass pagrieziens cilvēces vēsturē, kad 2-3 paaudžu laikā būtiski izmainījās gadsimtiem ierastais dzīvesveids un pasaules skatījums.
  • 1400

    Renesanses arhitektūra

    Renesanses arhitektūra
    Filippo Brunelleski bija viens no vadošajiem Itālijas renesanses arhitektiem un inženieriem, un viņš ir vislabāk pazīstams ar saviem darbiem Florences Santa Maria del Fiore katedrālē (Domā).
  • Period: to

    Baroka kultūra

    Baroka stila galvenās iezīmes: oficiāls svinīgums, dinamiskums; nedaudz ārišķīgs, dzīvespriecīgs. Baroka glezniecībā redzami spēcīgi kontrasti, gaismas un ēnas bagātīga spēle. Vizuāli baroku raksturo ornamentāla pārbagātība, iztēles brīvība, diagonālā kompozīcija, greznība, ciešanas, vīzijas, ekstāzes, mitoloģiski sižeti, alegorijas un simboli, jutekliskums.
  • Period: to

    Klasicisma kultūra

    Galvenās īpatnības-kārtība, likumība, sakārtotība.
    Klasicisms ir mākslas stils un estētikas virziens, gan literatūrā, gan teātra mākslā, gan tēlotājmākslā, gan arhitektūrā un mūzikā, atdarinot Senās Grieķijas un Senās Romas mākslu un estētiku.
  • Barokā arhitektūra

    Barokā arhitektūra
    Baroku uzskata gan par baznīcas kungu, gan laicīgo valdnieku stilu, jo tas visspilgtāk izpaudās baznīcu un piļu arhitektūrā. Dominē vērienīgas, krāšņas fasādes, ietverti laukumi, plašas fasādes kāpnes.
    Versaļas pils – Saules karaļa Luija XIV valdīšanas triumfālā valstība. Visa sākums bija Luija XIII celtā pieticīgā medību pils, bet Luijs XIV, te uzcēla plašāko pili Eiropā, kas vienlaikus var uzņemt 20 000 apmeklētāju. Arhitekti Luijs Levo un Žils Mansārs – Arduēns.
  • Period: to

    Rokoko kultūra

    Rokoko, interjera dizaina stils, dekoratīvā māksla, glezniecība, arhitektūra un tēlniecība, kas radās Parīzē 18. gadsimta sākumā, bet drīz vien tika pieņemts visā pasaulē. Francijā un vēlāk citās valstīs, galvenokārt Vācijā un Austrijā. To raksturo vieglums, elegance un bagātīgs izliektu dabisko formu izmantojums ornamentā.
    Šis mākslas stils bija reakcija uz baroka pārlieko formālismu un smagnējību.
  • Rokoko arhitektūra

    Rokoko arhitektūra
    Raksturīgas pazīmes: izliektu, asimetrisku formu bagātīgs pielietojums, dominē gaišas krāsas, pasteļtoni, gaišs koks un zeltījums.
  • Klasicisma arhitektūra

    Klasicisma arhitektūra
    Arhitektūrā tiek izmantota antīko orderu sistēma, ģeometriskā plānošana, uz plaknes virsmas izvirzītas kolonnas, statujas un ciļņi.
    Panteons (Parīze)
    Žaks Žermēns Suflo
    Žans Batists Rondelē
  • Period: to

    Romantisma kultūra

    Romantisms bija idejisks virziens visā Eiropas mākslas kultūrā. Lielu iespaidu uz visu Eiropu atstāja Lielā Franču revolūcija (1789), kas deva impulsu nacionālās atbrīvošanās kustības darbībai.
    Izmaiņas notika arī cilvēku savstarpējās attiecībās - cilvēki kļuva mantrausīgi, attiecības tika veidotas uz aprēķina pamata. Visi šie aspekti cilvēkos radīja vēlmi pēc kaut kā jauna, laba, skaista, pēc cilvēciskām attiecībām.
  • Romantisma arhitektūra

    Romantisma arhitektūra
    To bieži iedvesmojusi viduslaiku arhitektūra, īpaši gotiskā arhitektūra. To spēcīgi ietekmējis romantisms literatūrā, īpaši Viktora Igo un Valtera Skota vēsturiskie romāni. Reizēm tas pārcēlās uz eklektisma sfēru ar iezīmēm, kas apkopotas no dažādiem vēstures periodiem un pasaules reģioniem.
    Limburgas katedrāle
  • Period: to

    Jūgendstila kultūra

    Jūgendstils bija starptautisks arhitektūras un dizaina stils, kas radās 19. gadsimta beigās. Raksturojas ar "līnijām un plūstošām organiskām formām, kuru pamatā ir augu formas", tā uzplauka galvenokārt no 1890. līdz 1910. gadam Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Turklāt tas atzarojas no mākslas un amatniecības kustības, kas aizsākās tikai īsu laiku iepriekš.
  • Period: to

    Futūrisms

    Futūrisms ir mākslas kustība, kas radās XX gs. sākumā Itālijā, sekotāji tam bija arī citās valstīs, kuru starpā īpaši minama Krievija. Avangarda dzimšanu parasti saista ar1909.gadu, kad nāca klajā pirmie futūrisma manifesti.
    Vārdu "futūrisms" iespējams tulkot kā "nākotnes māksla" (no latīņu futurum - nākotne). Futūrisma pamatā ir ideja, ka vecā pasaule ir visā pilnībā un bez ierunām noliedzama un tās vietā liekama jauna -tāda, kur valda tehnika, ātrums un revolūcija.
  • Jūgenstila arhitektūra

    Jūgenstila arhitektūra
    Jūgendstila stilu iedvesmojusi dabas pasaule, ko raksturo līkumainas, skulpturālas, organiskas formas, arkas, izliektas līnijas un juteklisks ornaments.
    Bieži sastopamie motīvi ietver stilizētas lapu, ziedu, vīnogulāju, kukaiņu, dzīvnieku un citu dabas elementu versijas.
    Dekoratīvie elementi, kas atrodami ēku iekšpusē un ārpusē, ietver sarežģītus mozaīkas darbus, vitrāžas un izliektus stiklus, kā arī dekoratīvu kaltu dzelzi.
  • Futūrisma arhitektūrā

    Futūrisma arhitektūrā
    Futūrisms izgāja no modes pēc Otrā pasaules kara, bet atkal parādījās pārinterpretētā formā , pateicoties futūristisku komiksu grāmatu popularitātei un kosmosa laikmeta ienākšanai. Tā kļuva pazīstama kā “Googie” arhitektūra , kas pirmo reizi parādījās Dienvidkalifornijā 1940. gadu beigās, ko ietekmēja futūristiskie automobiļu kultūras, reaktīvo ceļojumu un atomu laikmeta modeļi.
  • Period: to

    Postmodernisms

    Radies tendenču kopums, kas nomainīja dominējošo modernismu. Stila ziedu laiki sākās 80. gados un turpinās līdz pat šai dienai.
  • Postmodernisma arhitektūra

    Postmodernisma arhitektūra
    Ēkās apvienojās negaidītas un daudzveidīgas formas. Dažkārt ēku "rotāja" ārpusē izvilktas komunikāciju caurules un tehniski kabeļi (haiteka jeb augsto tehnoloģiju arhitektūra). Postmodernisti nodarbojās ar citēšanu un stilizāciju - izmantoja iepriekšējās kultūrās un laikos radītos elementus, tos pārveidojot.