-
Period: 1000 BCE to 500
Antīkās arhitektūra
Šaja laika perioda bija izstrādātki arhitektūras principi un kanoni. Izstrādāts orderi - arhitektūras un konstrukcijas daļu kārtojuma sistēma (doriskais, joniskais, korintiskais). Antīkajai kultūrai bija raksturīgs duālisms. Nozīmīgākie kultūras pieminekļi ir: Olimpiska Zeva templis Atēnās, Romas Kolizejs, Palatīns, -
Period: 501 to 1400
Viduslaiku arhitektūra
Viduslaiku arhitektūra sadalījās uz diviem stiliem: Romānika un Gotika. Romānikā atteicās no horizontāliem griestiem un ievesa velvju griestus, kuru turēšanai bija nepieciešamas biezas, stipras sienas. Romānikas stilā ēkas piemērs ir Pizas katedrāle. Gotikā padarīja sienas plānākus, līdz ar to panākot visas ēkas lielāku augstumu un plašumu. Viņu ricībā nebija daudz tērauda karkasi, nedz dzelzs sijas - tās vajadzēja izkalt no akmens. Gotikas stilā ēkas piemērs ir Parīzes Sv. Kapela. -
Period: 1401 to 1500
Renesanses arhitektūra.
Raksturīgas stila iezīmes ir harmoniskas, līdzsvarotas un skaidras proporcijas, simetrija fasādes kompozīcijā un plānojumā. Centriska celtne bija renesanses arhitektūras ideāls, kas bija izplatīts sakrālajā arhitektūrā un sastopams arī laicīgo ēku piemēros. Renesanses periodā popularitāti atguva Senās Romas arhitektūrai raksturīgi mūra konstrukciju veidi. Ēku piemēri: Paci kapela, Tempietto un Šamboras pils. -
Period: 1501 to
Baroka arhitektūra
Baroku uzskata gan par baznīcas kungu, gan laicīgo valdnieka stilu, jo tas visspilgtāk izpaudās baznīcu un piļu arhitektūrā. Dominē vērienīgas, krašņa fasādes, ietverti laukumi, plašas fasādes kāpnes. Piemeri: Drēzdenas Dievmātes baznīca, Sv. Pētera katedrāles laukums, Versaļas pils. -
Period: to
Rokoko arhitektūra
Rokoko stils attīstījās no baroka stila. Baroku un rokoko vienoja kopīga tieksme veidot arhitektūras, glezniecības un tēlniecības sintēzi, nojaukt telpiskās robežas, radīt vienotus dekoratīvus ansambļus. Taču 18. gs. gaume bija mainījusies, un vairākos aspektos rokoko veidojās arī kā baroka pretstats: baroka arhitektūras mērķis bija panākt emocionālu efektu, savukārt rokoko – sniegt vizuālu baudījumu un labsajūtu. Piemēri ir: Lielā galerija Šēnbrunnas pilī Vīnē, Imperatora zāle Vircburgas pilī. -
Period: to
Klasicisma arhitektura
Ikoniskākās klasiskā stila konstrukcijas ir grandiozie tempļi, kas tika celti, ievērojot stingru simetriju un kārtību. Klasiskā stila arhitektūra radās senajā Grieķijā un Romā, un to raksturo simetriskums, kolonnas, taisnstūrveida logi un, protams, marmors. Gadsimtiem ilgi arhitekti ir smēlušies iedvesmu no senajām kultūrām un to zināšanām, iekļaujot tradicionālos ideālus arī sava laikmeta arhitektūras stilos. Piemēri: Triumfa arka Parīzē, Panteons Parīzē. -
Period: to
Romantisma arhitektūra
Romantisma arhitektūras jaunrades metode bija dažādu vēsturisko stilu arhitektūras un vernakulārās arhitektūras (t. sk. arī koka arhitektūras) formu brīva interpretācija. Arhitektūras formveide ir retrospektīva, savukārt funkcionālais risinājums – visbiežāk racionāls un moderns. Raksturīgas vienkāršas un smagnējas būvmasas, stūrainas formas, stāvi zelmiņi, izteiksmīgi apjoma silueti, asimetriskas un dinamiskas kompozīcijas u. tml. Piemēri: Somu paviljons Parīze, Stokholmas rātsnams -
Period: to
Jūgendstila arhitektūra
Raksturīga jūgendstila mākslas iezīme un tās vienojošais princips ir laikmetīgums: jūgendstils bija moderns sava laikmeta stils. Jūgendstils bija universāls un aptvēra visus vizuālo mākslu veidus, tiecoties modernizēt un laikmetīgā veidā estetizēt cilvēka vidi, privāto un sabiedrisko telpu. Nozīmīgs iedvesmas avots bija daba, kuras veidojumu stilizācija daudzveidīgi atklājas ne vien jūgendstila ornamentā, bet arī ēku daļu vai apjomu formveidē. Piemers: Tasela nama fasāde Briselē, Beranžē pils. -
Period: to
Modernisms arhitektūrā
- gs. modernisms bija ne mazāk daudzveidīgs kā 19. gs. historisms, taču modernisma daudzveidīgo raksturu noteica orientācija uz nākotni un pārmaiņām, nevis uz pagātni vai tradīcijām. Modernisma koncepcija neparedzēja ilgstoši balstīties uz vieniem noteiktiem principiem. Piemēri: Hansa Šarūna projektētā ēka Veisenhofas rajonā Štutgartē, Valtera Gropiusa un Hannesa Meiera projektētais Tērtenes rajons Desavā.
-
Period: to
Futurisms arhitektūrā
Futūristiskā arhitektūra ir 20. gadsimta sākumā Itālijā dzimis arhitektūras veids , kam raksturīgas garas dinamiskas līnijas, kas liecina par ātrumu, kustību, steidzamību un lirismu: tā bija daļa no futūrisma- mākslinieciskas kustības, kuru dibināja dzejnieks Filipo Tommaso Marinetti , kurš savu pirmo manifestu - futūrisma manifestu - 1909. gadā. Piemēri: Lingotto rūpnīca Turīnā, Civilās justīcijas centrs Mančestrā -
Period: to
Ekspresionisms arhitektūrā
Ekspresionisma arhitektūras stila kopīgo iezīmju raksturošana ir problemātiska, jo šajā kategorijā grupēti galvenokārt unikāli arhitektūras projekti: to arhitektūras kvalitāte ir improvizēta; veidols – individualizēts. Formveides risinājums ir brīvs, abstrakts, visbiežāk plastisks un ekspresīvs (izteiksmīgs līniju un apjomu, dažkārt arī krāsu un gaismu lietojums), ornaments ir minimāls. Piemērs: Bruno Tauta projektētais Stikla paviljons apvienības Deutscher Werkbund Ķelnē.