-
Polijas karalis, Lietuvas lielkņazs. Valdības laikā Polija attīstījās un tie zināmi kā zelta gadi. -
Polijas-Lietuvas valdnieks līdz 1572. gadam. 1561. gadā līdz ar Livonijas mestra un Rīgas arhibīskapa padošanos Polijas-Lietuvas karalim Sigismundam II Augustam zemes uz ziemeļiem no Daugavas un Dienvidigaunija vispirms tika iekļautas Lietuvas Lielkunigaitijā, bet Daugavas otrā krastā izveidoja Kurzemes un Zemgales hercogisti. -
Tā laikā Lietuva un Polija ieņēma Livonijas lielāko daļu kopā ar Rīgu. Tolaik Zviedrija sāka tiekties pēc kundzības Baltijas jūrā. Šī iemesla dēļ uzliesmoja karadarbība starp Zviedriju un DTR.
-
Jezuītu ordenis atnesa atjaunoto katolicismu ar valsts atbalstu pacēla Lietuvas izglītības līmeni jaunā pakāpē, izveidoja augstskolu.
-
Tika noslēgta Ļubļinas ūnija, kas izveidoja apvienotu valsti -Divu Tautu Republiku. Bez Ļubļinas ūnijas nebūtu bijis Livonijas kara veiksmīgo beigu 16.gs.
-
Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs līdz 1586.gadam. Viņa valdīšanas laikā tika gūtas izšķirošas uzvaras Livonijas karā pret Maskavas lielkņazisti. -
Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, no 1592. gada līdz 1599. gadam arī Zviedrijas karalis -
Karš starp Polijas-Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, tā darbība notika galvenokārt mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijās.
-
Lietuvas karaspēks guva lielu uzvaru pār zviedriem. Lietuvas Lielkunigaitijas karaspēku vadīja J.K. Hodkevičš, tajā bija 3 tūkstoši lietuvas jātnieku, bet 12 tūkstoši zviedru.
-
Bija 1629. gada līgums, tika noslēgts Altmarkas ciemā netālu no Marienburgas Prūsijā. Tā rezultātā beidzās Poļu-zviedru karš.
-
Atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu. Krievu karaspēks okupēja daļu no Inflantijas vaivadijas, Zviedru Vidzemes un vairākus mēnešus aplenca Rīgas cietoksni. Kara beigās zviedru karaspēks izpostīja līdz tam plaukstošo Kurzemes un Zemgales hercogistes saimniecību un trimdā tika aizvests hercogs Jēkabs.
-
Polijas karalis atteicās no savām pretenzijām uz Zviedrijas troni, apstiprinātas Zviedrijas tiesības uz Vidzemi un Rīgas pilsētu.
-
Polijas un Lietuvas karalis. 1700. gadā ar sakšu karaspēka uzbrukumu Rīgai uzsāka Lielo Ziemeļu karu ar Zviedriju, kas novājināja valsti un nostiprināja Krievijas un Prūsijas pozīcijas reģionā. Arī atteicās piedalīties Nīštates miera sarunās, tomēr Krievijas imperators Pēteris I arī bez viņa piekrišanas pievienoja saviem valdījumiem bijušo Zviedru Vidzemes teritoriju, kas pēc iepriekš noslēgtajiem līgumiem pienācās Polijai—Lietuvai. -
Sekas- Polijas—Lietuvas valsts zaudēja savu lielvalsts statusu un pakāpeniski nokļuva arvien lielākā atkarībā no Krievijas Impērijas.Polija un Lietuva nonāk Krievijas ietekmē un pēc Polijas – Lietuvas dalīšanas 18. gadsimtā pakāpeniski visa Latvijas teritorija nonāk Krievijas impērijas sastāvā.
-
Miera līgums starp Krievijas caristi un Zviedrijas karalisti, Ziemeļu kara beigas.
-
Pēdējais Polijas un Lietuvas karalis. Pēc Trešās Polijas dalīšanas viņš 1795. gadā Grodņā atteicās no troņa un Žečpospolita pazuda no pasaules politiskās kartes. Tās teritoriju savā starpā sadalīja Krievija, Prūsija un Austrija. -
Teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju.
1. Polijas-Lietuvas dalīšana 1772. gada 5. augustā,
2. Polijas-Lietuvas dalīšana 1793. gada 23. janvārī,
3. Polijas-Lietuvas dalīšana 1795. gada 24. oktobrī. -
Polijas-Lietuvas ūnija pieņēma 1791. gada 3. maija konstitūciju, lai tās teritorijā nodrošinātu lielāku brīvību un politisko vienlīdzību un ieviestu konstitucionālās monarhijas sistēmu.