-
Fēlikss Cielēns piedzima Ādažu pagastā, Rīgas apriņķī, Vidzemes guberņā, Krievijas Impērijā, 1888. gada 7. februārī
-
Jau no 15 gadu vecuma F. Cielēns iesaistījās sociāldemokrātiskajā kustībā, piedalījās slepenās sanāksmēs un revolūcijas laikā bija aktīvs mītiņu runātājs un kaujas grupu loceklis.
-
- gadā Fēlikss Cielēns iestājās LSDSP
-
F. Cielēns piedalījās 1905. gada revolūcijā, piedalījās vairākās kaujās.
-
- gadā, nepiedaloties tiesas procesā, tika aizmuguriski notiesāts uz nāvi. Tā paša gada janvārī kopā ar Marģeru Skujenieku un Voldemāru Salno tika arestēts. Atbrīvots par naudu. Bijis propagandists Rīgas un Pēterburgas sociāldemokrātu organizācijās.
-
No 1906. līdz 1910. gadam studējis Pēterpils Universitātes Juridiskajā fakultātē. Pēc tam vairākus semestrus mācījies Sorbonnā
-
- gadā devies uz Rietumeiropu, dzīvojis Briselē, Bernē, Parīzē un citās pilsētās. Lietojot dažādus pseidonīmus (F. Cinis, Cis F. Cns, u.c.) veidojis rakstus par starptautisko politiku laikrakstos "Arodnieks", "Jaunā Dienas Lapa", "Jaunais Vārds", "Domas", u.c.
-
- gada 9. jūnijā Parīzē salaulājās ar Maiju Eliasu.
-
- gada rudenī atgriezies no emigrācijas un ieradies Pēterburgā.
-
- gadā pārcēlies uz Sibīriju, kuras Latviešu Nacionālā padome viņu nosūtīja uz Parīzi piedalīties Latvijas delegācijas sastāvā Parīzes miera konferencē.
-
Atgriezies 1919. gada augustā. Kādu laiku strādājis Ārlietu ministrijā par padomnieku. LSDSP deleģēja Cielēnu darbam Tautas padomē — Latvijas Republikas pagaidu parlamentā.
-
- gadā ievēlēts Satversmes sapulcē. Darbojies ārlietu, juridiskajā un Satversmes komisijā.
-
- gadā ievēlēts 1. Saeimā, kur darbojies ārlietu, juridiskajā, kā arī publisko tiesību un valsts pārvaldes iekārtas komisijā.
-
- gadā ievēlēts 2. Saeimā, darbojies izglītības, organizācijas, kā arī publisko tiesību un valsts pārvaldes iekārtas komisijā.
-
- gadā kļuvis par ārlietu ministru Marģera Skujenieka vadītajā valdībā.
-
- gadā Fēliksam Cielēnam piedzima meita Izabella Cielēna
-
- gadā ievēlēts 3. Saeimā, darbojies ārlietu, Centrālajā vēlēšanu, juridiskajā, kā arī publisko tiesību un valsts pārvaldes iekārtas komisijā.
-
- gadā ievēlēts 4. Saeimā, darbojies ārlietu, Centrālajā vēlēšanu, juridiskajā, mandātu, publisko tiesību, kā arī sodu likuma komisijā.
-
Pēc Ulmaņa apvērsuma, Fēliksam Cielēnam atrodoties Parīzē, Kārlis Ulmanis 1939.gadā atņēma viņa Latvijas pavalstniecību.
Tādējādi Cielēns ar ģimeni bija spiests palikt trimdā Francijā. Otrā pasaules kara laikā Cielēns ar ģimeni atgriezās Latvijā. -
- gada maijā devies trimdā uz Zviedriju
-
- gada 10. jūlijā Stokholmā miris. 2001. gadā Cielēns kopā ar sievu tika pārapbedīts Raiņa kapos. Meita Izabella dzīvoja Zviedrijā.
-
Vai pieminekļi jāuzstāda pēc nāves, ir atkarīgs no dažādiem faktoriem, piemēram, indivīda vai notikuma nozīmes, kultūras, reliģijas, vai personīgās izvēles. Pieminekļi tiek uzstādīti kā atmiņas vietas, lai godinātu noteiktu personu, notikumu vai ideju.
-
Publiskā telpā uzstādītie pieminekļi var būt vēsturisku personu, nozīmīgu notikumu vai ideju godināšanai. Tie var kalpot kā sabiedrības atgādinājums par kādu nozīmīgu pagātnes notikumu vai personu, kura ir ietekmējusi vietējo kopienu vai pat plašāku sabiedrību. Šādi pieminekļi bieži veicina izglītību, kultūras atmiņu un sabiedrisku apzinātību par vēsturisko nozīmi.
-
Fēlikss Cielēns bija Latvijas jurists, politiķis, rakstnieks un sabiedrisks darbinieks. Bijis Latvijas ārlietu ministrs (1926—1928), kā arī Satversmes sapulces un visu četru pirmskara Saeimu deputāts. LSDSP biedrs 1904.g.
-