-
Pilsonība: Latvijas Republikas pilsone
Dzimšanas datums: 1937. gada 1. decembris
Dzimšanas vieta: Rīga, Latvija
Vecāki Annemarija Ran;ke un Kārlis Vīķis -
Zviedrija iebrūk Polijā un uzsāk otro pasales karu
-
1944.gada 10.Oktobrī V.V.Freibergas ģimene ieplūst bēgļu straumē,Kurzemes virzienā.Kādu laiku tie uzturās Liepājā līdz 1944.gada vēlam rudenim.
-
V.Freiberga mācās un dzīvo Vācijā.
-
Latviešu pamatskola bēgļu nometnēs Herenvīkā un Lībekā, Vācija. Nepilnu septiņu gadu vecumā V.V.Freiberga uzsāk skolas gaitas, kara šausmas un dzimtenes zaudējumu prezidente šodien piemin kā galveno bērnības notikumu.
Pirmajā klasē V.V.Freibergu izmet no skolas, jo viņas zināšanas esot bijušas pārāk augstā līmenī un tas esot kļuvis par ''skolotājiem nepanesamu elemantu''. -
Par "auksto karu" parasti dēvē stāvokli, kas izveidojās pēc Otrā pasaules kara starp ASV ar tās sabiedrotajiem un PSRS.
-
1947.gada pavasarī Vaira ierodas Marokā, nepilnu 11 gadu vecumā.Vecākiem Ziemeļāfrika esot likusies salīdzinoši tuva Latvijai, kas deva cerību atgriezties dzimtenē.
-
Franču pamatskola, Dauratas HES ciematā, Maroka
Vissnepatīkamākā pieredze no ši laika bija miesasodi kurus pielietoja skolotāji par teju jebko. -
Mersultana meiteņu koledža, Kasablanka, Maroka
-
1954.gada rudenī V.V.Freiberga ieceļo Kanādā.
Trešā trimda
Trešais kontinets
Piektā valoda
Pirmie seši gadi Kanādā ir ļoti smags laiks V.V.Freibergas gan fiziski, gan psiholoģiski, atceroties šo laiku viņa saka : ''es jutos kā garīgi amputēta" -
Vakara un neklātienes kursi, 13. klase, Ontario Izglītības ministrija, Toronto, Kanāda
-
Kasiere Kanādas Komercbankā, (Candian Bank of Commerce), Toronto
Šis bija V.Freibegas pirmais officiālais darbs un tas bija štata darbs, vēlāk sekoja vēl 13 amati līdz tā kļuva par Latvijas valsts prezidenti -
1959-1960 Spāņu valodas ārštata skolotāja Ontario sieviešu koledžas 12. un 13. klasē, Vitbija, Ontario, Kanāda
1958 Spāņu valodas tulks, "Confederation Life” apdrošināšanas firmā, Toronto
1957-1960 Audzinātāja Brenksamholas meiteņu internātskolā, Toronto -
Bakalaura grāds (B.A.) Humanitārās zinātnēs, Toronto universitātes Viktorijas koledža -
neskatoties uz izcilām sekmēm kuras bija V.V.Freibergai visus mācību gadus Vaira ir spiesta strādāt, jo viņai nav bijusi iespēja saņemt stipendiju, stipendijas saņemot tikai
skolēni kuri nākuši no ''normālām skolām'' -
Aprecās ar Imantu Freibergu -
Svētku sagatavošanas darbi ilga divus gadus, bet pēc ilgām pūlēm pasākums īstenojās - tajā piedalījās ap 6000 jauniešu.
-
Maģistra grāds (M.A.) psiholoģijā, Toronto universitāte
-
Piedzimst vecākais dēls Kārlis Freibergs -
Tā mērķis bija neļaut Austrumvācijas iedzīvotājiem pārbēgt uz Rietumvāciju. -
Piedzimst meita Līga Freiberga -
Doktora grāds (Ph.D.) eksperimentālajā psiholoģijā, Makgila (McGill) universitāte, Monreāla, Kanāda
-
Vadītas 28 zinātņu doktora un maģistra disertācijas.
1965 - šobrīd -
Vairai Vīķei-Freibergai mācoties Kanādā, kanādieši pieņēma lēmumu mainīt savu karogu, uzlikt uz tā kļavu lapu, kļavu
lapai kļūstot par valsts simbolu -
Ierodas Latvijā ar savu ģimeni, un saprot ,ka vēlas atgriezties savā dzimtenē.
Uzturēties viesnicā ''Rīga'' esot bijis grūti, visas kustības tika uzraudzītas,dokumenti esot jāastāj viesnīca un vienmēr jāpaziņo ar savām gaitām. -
Pēcdoktorantūras stipendiju piešķiršanas komitejas locekle
-
V.Freiberga ķļūst par publikāciju apakškomitejas locekli
-
Kanādas Psihologu apvienības goda biedre.
V.V.Freiberga publicē virkni nozīmīgu pētījumu eksperimentālajā psiholoģijā. -
Priekšsēdētāja
Pirmā reize vairāk neka 20 gados ,kad NATO speciālistu komisiju vada sieviete. -
1980.gada jauno gadu Vaira pavada uzrunājot latviešu sabiedrību dažādās Austrālijas pilsētās.
-
Izpildkomitejas locekle
-
Prezidente
-
Publikāciju apakškomitejas locekle
-
V.Feiberga ķļust par prezidenti psihologu apvienībā
-
Eksperimenti atmiņas un izguves procesos un leksiskajā statistikā
-
Psihiskās veselības pētniecības konsultatīvās komitejas locekle
-
Atbilstoši ieņemamajam amatam, visu Zinātnes padomes komiteju locekle
-
Viceprezidente (iecelta no Kanādas Ģenerālgubernatora)
-
Prezidente AABS
-
Psiholoģijas departamenta direktora konkursa vērtēšanas komitejas locekle
-
Baltu studiju fonda dibinātājlocekle -
Universitātes četru pētniecības centru izvērtēšanas komitejas locekle
-
Psiholoģijas departamenta direktora konkursa vērtēšanas komitejas locekle
-
"Jaukie vakari", Monreālas Universitātes tālākizglītības kursi par psihotropiskām narkotiskām vielām
-
Zinātnisko lietu komitejas locekle
-
Konsultante Brazīlijas parlamenta Satversmes reformas komisijā
-
Ievēlēta 1998.g. Monreālas universitātes emeritētā profesore
1979-1998 Monreālas universitātes habilitētā profesore
1984-1989 Kanādas Zinātnes padomes vicepriekšsēdētāja -
Tautiskā mantojuma saglabāšanai trimdā.V.V.Freiberga ar lielu atbildību sagatavo un rediģē Tautiskā mantojuma ievrizes matreālus.
-
Mežaparka Lielajā estrādē sniegtais koncerts 35 tūkstošu klausītāju ielenkumā bija viena no dziesmotās Latvijas revolūcijas virsotnēm
-
Apmēram divi miljoni cilvēku, sadevušies rokās, vismaz 15 minūtes veidoja apmēram 670 km garu dzīvo ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas,šis bija milzīgs protests pret PSRS
-
Tieslietu goda doktore (LL.D.), Kvīnsas (Queen’s) universitāte, Kingstona, Kanāda
-
Universitātes ceļa naudu piešķiršanas komitejas locekle
-
Uzstājas Monreālas universitātes profesore V.V.Freiberga,salīdzinot tradicionalās gudrības ar mūsdienu zinātni.
-
Simpoziju komitejas prezidente
-
Universitātes pētniecības fondu (CAFIR) komitejas locekle
-
V.Freiberga aktīvi piedalījās politiskajos notikumos, kas saistīti ar Latvijas neatkarības atgūšanu no Padomju Savienības.
-
Killama zinātniskās pēniecības fonda stipendiāte
-
Latvijas Kultūras fonda politikas padomniece, Rīga
-
Par V.V.Freibergas vārda autoritāti Latvijā jau 90.gadu sākumā liecina fakts, ka viņa tiek uzaicināta sniegt šo runu.Tā tolaik bija viss lielāka balva ko Latvijā varēja saņemt.
Šis bija spilgtākais uznāciens Latvijas politikā līdz šim. -
Triju zvaigžņu ordeņa virsniece, Latvijas Republika -
1995-1998 Killama fonda zinātniskās pētniecības stipendiju, Killama balvu un Džona Dīfenbeikera (John Diefenbaker) balvu piešķiršanas komitejas locekle
1997-1998 Killama fonda zinātniskās pētniecības stipendiju piešķiršanas apakškomitejas (sabiedriskajās zinātnēs) priekšsēdētāja -
Monreālas Universitātes pārstāve Akadēmijā
-
Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa par izciliem sasniegumiem mutvārdu literatūrā un darbā pie latviešu dainām
-
Kolorādo Universitāte, Kognitīvo zinātņu institūts un Psiholoģijas fakultāte, pie prof. Valtera Kinča
-
Latvijas Institūta direktore, Rīga
-
Humanitāro zinātņu franču valodas akadēmijas prezidente
-
Viņa bija pirmā sieviete, kas ieņēma Latvijas valsts prezidenta amatu
Pirms Latvijas iestāšanās NATO un ES aktīvi piedalījās šo organizāciju sagatavošanā.
Centās paaugstināt valsts prestižu un veicināt tās attīstību pēc ekonomikas krīzes 1990. gadu beigās. -
Četrus teroristu uzbrukumus ASV, ieskaitot Ņujorku, Ārlingtonas apgabalu un Šenksvilas apkārtni, raksturo traģiski notikumi, kuros kopumā dzīvību zaudēja gandrīz 3000 cilvēki.
-
Pēc prezidentūras Vaira Vīķe-Freiberga aktīvi darbojas starptautiskajā politikā.
-
Vai pieminekļi ir jāuzstāda pēc nāves?
Pieminekļi var kalpot kā veids, kā atzīmēt un atcerēties personu, kura ir veikusi svarīgu ieguldījumu sabiedrībā, kultūrā vai zinātnē. Tie var kalpot kā simbols, kas nodrošina ilgstošu piemiņu par personu un viņas ieguldījumu.Tie kļūst par daļu no vēsturiskā un kultūras mantojuma, atspoguļojot noteiktu laika posmu vai sabiedrības attīstību. Tos var redzēt kā svarīgu elementu vēsturiskās identitātes saglabāšanā. -
...Pieminekļi var kalpot arī kā veids, kā dalīties ar dzīves stāstu un pieredzi sabiedrībā. Tos var uztvert kā ceļvedi vai iedvesmu citiem cilvēkiem.
-
V.Freiberga ir pirmā sieviete , kas bija Latvijas valsts prezidente, mācījusies daudzviet pasaulē un ieguvsi vairākas izglītības , kā arī Latvijas balss Eiropā.Sieviete kura aizstāvējusi savu viedokli daudzviet pasaulē,neatlaidīga un iedvesmojoša.Bez šīs sievietes Latvija nebūtu varējusi attīstīties.
-
''Freibergu mieru sargās tautumeitas''
Meža kapos nelegāli ir parādijies piemineklis/kapavieta V.V.Freibergai.
Freibergas 21 kvadrātmetrus lielās kapavietas autors esot slavenais akmeņkalis Ivars Feldbergs.
Vaira Vīķe-Freiberga tikusi pie uzreiz divām kapavietām,kas arī nēesot likumīgi. -
Pieminekļus pavisam noteikti vajadzētu uzstādīt publiskajās telpās. Pieminekļi sabiedriskajā telpā veicina kopienas atcerēšanos par svarīgiem notikumiem vai cilvēkiem.Tos var izmantot kā izglītojošu līdzekli par vēsturi un kultūru.Uzstādīšana notiek, iesaistot sabiedrību, kas izsaka viedokļus par pieminekļu izvietošanu un dizainu.
-
Grāmata ''Brīvās Latvijas prezidenti''
Grāmata ''Brīvības vārdā''
Prezidentu mājas lapa https://www.president.lv/lv/dr-vairas-vikes-freibergas-biografijas-detalas
Wikipedia -
Kā mākslas darbi, tie bagātina pilsētas ainavu ar estētiskām vērtībām.Pieminekļi var kalpot kā avots iedvesmai un motivācijai kā arī tie stiprina kopienas sajūtu un identitāti, piedāvājot kopīgu stāstu.