Timeline: Pauls Kalniņš

Mar 3, 1872

Dzimšana

Dzimis 1872. gadā 3.martā Vilcē Dobeles apriņķa Vilces pagasta Mazpečuļos lauksaimnieka ģimenē.

1892

Mācības

Liepājas apriņķu skola, beidzis mācības 1892.gadā.

1898

Mācības

Pēc Liepājas apriņķa skolas pabeigšanas, studēja medicīnu Tērbatas Universitātē , beidzis studēt 1898.gadā.

Period: 1903 to 1906

Darbs1

Strādāja par ārstu Cīrehē, šveicē

Period: 1906 to 1914

Darbs2

ārsts Majoros

Period: 1918 to 1924

Darbs3

LSDSP CK priekšsēdētājs

Period: 1918 to 1924

Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija

LSDSP ir sociāldemokrātiska partija Latvijā, pirmā latviešu politiskā partija mūsdienu Latvijas teritorijā, izveidota 1904. gadā. LSDSP bija viena no partijām, kas atbalstīja Latvijas neatkarības pasludināšanu 1918. gadā. LSDSP 1919. gadā apvienojās ar Latvijas Darbaļaužu partiju, veidojot vienotu Sociālistu strādnieku partiju (SSP). Šī apvienība bija daļa no centieniem vienot kreisos spēkus, lai efektīvi risinātu neatkarības karu pret Igauniju un Baltkrieviju.

Period: 1918 to 1922

Krievijas pilsoņu karš un Neatkarīgo Valstu Savienība

Krievijas pilsoņu karš bija pilsoņu karš, kas norisinājās Krievijas teritorijā pēc Otrā Krievijas revolūcijas 1917. gadā. Šis karš ilga no 1918. gada līdz 1922. gadam, un tajā piedalījās dažādas politiskās un sociālās grupas, kas cīnījās par varu un ietekmi Krievijā.

Period: 1919 to 1925

Darbs4

ārsts Rīgā

Period: 1919 to 1920

Versaļas miera līgums

Versaļas miera līgums bija viens no galvenajiem miera līgumiem, kas noslēgti Pirmā pasaules kara beigās un kas formalizēja karadarbības beigas starp sabiedrotajiem un Centrāleiropas valstīm. Līgums tika noslēgts Versaļā, Francijā, 1919. gada 28. jūnijā.

Period: 1920 to 1922

Darbs5

Satversmes sapulces loceklis

Period: 1920 to 1922

Pirmās demokrātiskās vēlēšanās Latvijā

Pirmās demokrātiskās vēlēšanas notika 1920. gada pavasarī, un tā bija pirmā reize, kad Latvijas iedzīvotāji izmantoja vēlēšanu tiesības. Vēlēšanās piedalījās vairākas politiskās partijas, tostarp Latvijas Brīvības Strādnieku Savienība (LSDS), Latvijas Tautas Partija, Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku Partija (LSDSP) un citas.

Period: 1920 to 1924

Iedzīvotāju tiesības

Vairākās valstīs tika paplašinātas iedzīvotāju tiesības, tostarp progresīvāku sociālo un politisko reformu rezultātā. 1920. gadā Amerikā tika pieņemts 19. grozījums, kas garantēja sievietēm tiesības balsot. Daudzas valstis, īpaši Eiropā, veica sociālās reformas, lai uzlabotu darba apstākļus un nodrošinātu sociālo drošību.

1922

Latvijas Satversme

Latvijas Satversme ir valsts pamatlikums, kas nosaka valsts organizāciju, iedzīvotāju tiesības un brīvības, valsts institūciju struktūru, un citus svarīgus principus. Latvijas Satversme tika pieņemta 1922. gadā.

1922

Saeima

Pirmā Saeima tika ievēlēta 1922. gada 7. novebrī. Tā bija vairākpartiju sastāva ar vairākām politiskajām partijām, tostarp Latvijas Brīvības Strādnieku Savienību (LSDS), Latvijas Tautas Partiju un Latvijas Socialdemokrātisko Strādnieku Partiju (LSDSP).

Period: 1922 to 1925

Darbs6

Saeimas I loceklis

1923

Vācijas hiperinflācija

Vācijas hiperinflācija 1923. gadā bija viens no dramatiskākajiem ekonomikas notikumiem 20. gadsimta vēsturē. Šī hiperinflācija bija ekonomiskās nestabilitātes sekas, ko izraisīja vairāki faktori, tostarp Pirmā pasaules kara sekas un īpaši Republikas Vācijas sarežģītā ekonomiskā situācija.

1934

Arests

gadā 15. maija apvērsumā laikā apcietināts un četrus mēnešus ieslodzīts Centrālcietumā un mājas arestā. Padomju un vācu okupācijas laikā noraidīja sadarbību ar okupācijas varām.

1934

Autoritārais režīms Latvijā

gada 15. maija apvērsums ievadīja autoritārā režīma periodu Latvijas vēsturē - Satversmes darbība bija apturēta, sākās valsts dzīves pārkārtošana. Par godu 15. maijam tika ieviestas Vienības dienas svinības.

1935

Stresa līgums

Stresa līgums bija diplomātisks nolīgums, kas tika parakstīts 1935. gada 14. aprīlī , Itālijā, starp trīm Eiropas lielvarām: Franciju, Lielbritāniju un Itāliju. Šis līgums bija reakcija uz Vācijas nesenajiem vienpusējiem rīcības aktiem, it īpaši tās bruņojuma palielināšanu un militāro iejaukšanos Austrumeiropā

1945

Nāve

Otrā pasaules kara izskaņā nav izdevies mēģinājums nokļūt Zviedrijā. Vācu aizturēts laivā Baltijas jūrā, nogādāts Gdiņā. Bēgļu gaitās nonācis Lustenavā, kur 1945. gada 26. augustā miris.

2023

Piemineklis - Paulam Kalniņam

Paulam Kalniņam piemineklis nav uzstādīts, taču domājot par to kāds tas varētu izskatīties, es iztēlojos akmeni, uz kura ir izgravēts Kalniņa portrets ar uzrakstu "Dziedinātājs ar sirdi un roku"

2023

Pieminekļu vērtība

Pieminekļi pēc nāves ir jāuzstāda, jo tā kalpo kā piemiņa mirušajam cilvēkam un ģimenes locekļi tas ir kā emocionāls atbalsts, lai viņi zina, ka garīgi cilvēks vienmēr ir blakus.
Cilvēkiem, kuri ir ieguldījuši sevi valsts izveidošanā, piemineklis ir jāuzstāda publiskā telpā, jo tas nodrošina pieejamu piemiņas vietu un izsaka pateicību. Taču tā ir tuvinieku izvēle, un ja viņi nevēlas, lai publiski nāktu pie mirušā un vēlas to atstāt mierīga vietā, tad var uzstādīt kapos.

2023

Secinājumi

Pētot cilvēka dzīves gaitas un meklējot, kas tajā brīdi notika Latvijā un pasaulē saprotu, ka zeme grozas ap cilveku, nevis cilvēks ap to, jo mēs esam tikai neliela daļiņa no pasaules. Iedziļinoties kādu personu dzīve mes izprotam to ekonomisko, sociālo un politisko stāvokli, kuru varam salīdzināt ar mūsu.

2023