-
Nākusi pie varas, Elizabete I nostiprināja sava tēva iedibināto kārtību – valsts reliģija bija anglikānisms, un anglikāņu baznīcas galva bija no pāvesta neatkarīgs karalis.
-
-
Elizabete I izsludināja t.s. Iecietības aktu, kas, lai novērstu pilsoņu karu starp katoļiem un protestantiem, apturēja oficiālās katoļu vajāšanas, atļāva tiem savās baznīcās ievērot savus rituālus, svinēt misi.
-
Elizabete I atbalstīja nīderlandiešus, kuri bija sacēlušies pret katoliskās Spānijas virskundzību savā zemē. Anglija sniedza patvērumu nemiernieku kuģiem un uzņēma nīderlandiešu bēgļus – amatniekus un tirgotājus. Tas sekmēja Anglijas pilsētu saimniecības uzplaukumu. Briti sāka sekmīgi konkurēt ar Spāniju pasaules jūrā un Amerikas vergu tirgos.
-
Karaliene Elizabete saslima ar bakām. Tas satrauca parlamentu, jo viņas iespējamās nāves gadījumā bija pārāk daudz pretendentu uz Anglijas troni. Karaliene tā arī nenosauca sava troņa mantinieku, kas radīja lielas iekšpolitiskas problēmas, jo Tjudoru dinastijas varas leģitimitāte tika apšaubīta.
-
Anglijā patvērumu meklēja dumpinieku sakautā kaimiņvalsts Skotijas karaliene Marija I. Elizabete I izmantoja situāciju, lai iejauktos Skotijas karalistes iekšlietās, vispirms ieceļot sev paklausīgu karali, bet pēc tam apsūdzot to sazvērestībā ar nolūku gāzt Elizabeti no troņa.
-
Pirmā kauja notika Lamanša jūras šaurumā, pēc tam notika vēl vairākas sadursmes. Spāņu floti komandēja hercogs Medina-Sidonijs, bet angļu ievērojamākie komandieri bija Hovards un Dreiks. Sākumā 130 kuģu lielajai „Neuzvaramajai armādai” bija spēka pārsvars, taču daudzi kuģi gāja bojā vētrās un sadursmēs ar angļu floti, bet atlikušos jūras straumes un vējš aizdzina ziemeļu virzienā garām Anglijai. Spānijā atgriezās tikai puse kuģu un trešdaļa karavīru un jūrnieku, kas bija devušies uz Angliju.
-
Elizabete I bija Anglijas un Īrijas karaliene no 1558. gada 17. novembra līdz viņas nāvei 1603. gada 24. martā. Elizabete bija pēdējā no piecām Tjūdoras nama monarhēm. Elizabetei nebija pēcnācēju, tāpēc pēc viņas nāves tomēr pie varas nāca Stjuartu dinastija – troni ieņēma Marijas dēls Džeimss I (1603-1625). Viņš turpināja valdīt absolūtisma garā.
