-
Dzimusi 1874. gada 25. februārī Jēkabnieku pagastā „Vanču” mājās zemnieka Veilanda ģimenē.
-
Skolnieču zinātniski literārais pulciņš "Austra"
Dibinātāja -
Jaunā strāva
1897. gada rudenī aizturēta Jaunās strāvas lietā (pie atbildības tika sauktas divas sievietes - Klāra Kalniņa un Anastasija Čikste-Rūtenfelde). Nolikta policijas uzraudzībā tēva mājās Vančos. -
Ģimnāzijas laikā Klāra iestājās skolnieču pulciņā „Austra”, iesaistījās Jaunās strāvas sociālistiskajā kustībā.
-
Jelgavas meiteņu ģimnāzija (1894-1896)
-
Pēterpilī apprecējusies ar Dr. Paulu Kalniņu, LSDSP politiķi, visu pirmskara Latvijas Saeimu priekšsēdētāju (1925-1934).
-
Tartu
Tērbatas Universitātē pabeigusi Pēterburgā iesāktās zobārstniecības studijas. (1898-1910) -
Sanktpēterburga
Studējusi zobārstniecību. (1898-1898) -
Tukumā piedzimst dēls Bruno Kalniņš (1899–1990).
-
Kurzemes Sociāldemokrātu grupa
Ievēlēta komitejā. -
Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija (LSDSP) ir sociāldemokrātiska partija Latvijā, pirmā latviešu politiskā partija mūsdienu Latvijas teritorijā, izveidota 1904. gadā.
-
Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija
1904-1906: piedalījās 1905. gada revolūcijā.1918-1934: LSDSP Sieviešu centra vadītāja1934-1940: nelegāli pēc 1934. gada autoritārā apvērsuma, kad visas partijas Latvijā tika likvidētas. -
Krievijas—Japānas karš, saukts arī par Krievu—japāņu karu bija karš, kas norisinājās no 1904. gada 8. februāra līdz 1905. gada 27. jūlijam starp Krievijas Impēriju un Japānas Impēriju par ietekmi Tālajos Austrumos, ko izraisīja Krievijas invāzija Mandžūrijā un nevēlēšanās ņemt vērā Japānas intereses.
-
- gada revolūcija bija visaptverošs galvenokārt savstarpēji nesaistītu mierīgu protesta akciju un vardarbīgu sacelšanos kopums Krievijas Impērijā.
-
Latvijas Sociāldemokrātija (LSD)
Centrālās komitejas locekle (1907-1912) nelegālajā partijā. -
Laikraksts "Cīņa"
Redakcijas locekle nelegāli izdotajā avīzē -
Strādājusi par zobārsti.
-
- gada vasarā Eiropas lielvaru ekonomisko un politisko pretrunu rezultātā sākās Pirmais pasaules karš. Latvijas teritorijas iedzīvotāji kara norisēs tika iesaistīti pirmajās dienās, Krievijas impērijai izsludinot mobilizāciju.
-
Sākoties Pirmajam pasaules karam, Paulu Kalniņu mobilizēja, viņš tika nosūtīts strādāt par kara ārstu. Kad vēlāk viņa pulku pārcēla uz Helsinkiem, Paulam pievienojās arī Klāra un dēls Bruno.
-
Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja Petrogradā
Sanktpēterburga
Darbiniece Centrālās komitejas Preses nodaļā -
Laikraksts "Ziņotājs"
Rīga
Redakcijas locekle -
Rīgas strādnieku deputātu padome
Rīga
Rīgas Centrālās samierināšanas kameras vadītājaPēta Rīgas un Vidzemes žandarmērijas arhīvu -
Rīgas dome
Rīga
Deputāte, ievēlēta no LSD saraksta. -
Latvijas Republikas Tautas Padome
Rīga
Vienīgā sieviete, kura piedalījās valsts neatkarības proklamēšanas aktā 1918. gada 18. novembrī.Tautas Padomes locekle. -
Klāra Kalniņa piedalās Latvijas valsts proklamēšanā, kopā ar savu ģimeni.
-
Latvijas Sieviešu palīdzības korpuss
Rīga
Zelta fonda komitejas locekle -
Rīgas dome
Rīga
Deputāte -
Latvijas Republikas Satversmes sapulce
Rīga
Deputāte, ievēlēta no LSDSP. -
Žurnāls "Darba Sieviete" (1923–1930)
Krišjāņa Barona iela 25, Rīga
Redkolēģijas vadītāja -
Laikraksts "Lauku Darbs" (1924–1934)
Rīga
Redakcijas kolēģijas locekle -
Molotova—Ribentropa pakts, pazīstams arī kā Hitlera—Staļina pakts, Ribentropa—Molotova pakts, Nacistu—Padomju pakts, kura oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS.
-
Otrā Pasaules kara laikā Klāra un Pauls dzīvoja Mežaparkā un iesaistījās Latvijas Centrālās padomes (LCP) Nacionālajā pretošanās kustībā, kas noliedza abas okupāciju varas un kuras mērķis bija demokrātiskās Latvijas valsts atjaunošana.
-
Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS.
-
Stokholma
-
Ja būtu jāizveido piemineklis, tad tas būtu šāds.
Nosaukums - Klāra Kalniņa - vienīgā sieviete Latvijas Tautas padomē.
Pieminekļa atrašanās vieta - Jelgavas meiteņu ģimnāzija
Kādam notikuma par godu - par to ka viņa bija vienīgā sieviete Latvijas tautas frontē. -
lsm.lv
wikipedia.org
enciklopedija.lv
karamuzejs.lv -
Manuprāt, katrs cilvēks pēc nāves ir pelnījis pieminekli kapos, bet skatoties pēc cilvēka dzīves laikā sasniegtā un izdarītā, var nosecināt, vai pieminekli vajadzētu likt arī publiskajā telpā. Manuprāt, Klārai Kalniņai vajadzētu uzstādīt pieminekli, jo viņa ir izcila latviešu rakstniece, dzejniece un tulkotāja. Pieminekļa uzstādīšana sniegtu ne tikai atzinību viņas ieguldītajam darbam, bet arī veicinātu kultūras un literārās vērtības izplatību un popularizāciju.