Timeline: Kārlis Vilhelms Pauļuks

May 24, 1870

Dzimšana

_1870. gada 24. maijā Lielsesavas pagasta ''Gaveņu'' mājās Jēkaba un Grietas (dz. Mežavilka) Pauļuku ģimenē piedzima Kārlis Vilhems Pauļuks.

Period: 1882 to 1886

Pamatskolas gadi

No 1882. gada līdz 1886. gadam mācījies Jelgavas Reālskolā. Skola darbojās no 1857. līdz 1915. gadam Jelgavā.

Period: 1886 to 1890

Vidusskolas gadi

Pēc Jelgavas Reālskolas iestājies Jelgavas ģimnāzijā no 1886. gadam līdz 1890. gadam.

Period: 1890 to 1894

Studijas

Pēc Jelgavas ģimnāzijas absolvēšanas 1890. gadā iestājies un uzsācis studijas Maskavas universitātes Juridiskajā fakultātē. Pabeidza to 1894. gadā.

1895

Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki

_1895. gadā ir viens no galvenajiem IV Vispārējie latviešu Dziesmu un mūzikas svētku organizatoriem Jelgavā

1902

Advokāts

No 1902. gada decembra kļūst par zvērinātā advokāta Jāņa Čakstes palīgu Jelgavā.

Jan 13, 1905

1905. gada revolūcija Latvijā

_1905. gada 13. janvārī sākās 1905. gada revolūcija Latvijā, kas turpinājās līdz 1907. gadam.

1906

Jelgavas Latviešu draudze

No 1906. gada kļūst par Jelgavas Latviešu draudzes valdes priekšsēdi.

1906

Antantes izveide

Antante ir militāra un politiska savienība, kurā tika iekļauta Francija, Lielbritānija un Krievija. Tā tika
izveidota 1907.gadā.

Period: Jul 28, 1914 to Nov 11, 1918

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija organizēta bruņota cīņa starp diviem valstu grupējumiem – Antanti un Vācijas un Austroungārijas bloku, kas norisinājās no 1914. līdz 1918. gadam

Period: 1915 to 1917

Bēgļu gaitas

No 1915. gada līdz 1917. gadam devies bēgļu gaitās uz Tērbatu, un bijis priekšsēdētājs Latviešu bēgļu centrālkomitejā.

1917

Kurzemes Pagaidu zemes padome

_1917. gada maijā tika ievēlēts par Kurzemes Pagaidu zemes padomes izpildkomitejas priekšsēdētāju.

1917

Latvijas Nacionālā pagaidu padome

_1917. gada decembrī ievēlēja par Latvijas Nacionālā pagaidu padomes priekšsēdētāja (Voldemāra Zāmuēla) biedru.

Feb 16, 1918

Lietuvas republikas proklamēšana

_1918. gada 16. februārī tika pieņemta deklarācija par neatkarības atjaunošanu, proklamējot Lietuvas Republiku.

Feb 24, 1918

Igaunijas Republikas proklamēšana

_1918. gada 24. februārī Igaunija pasludināja savu valstisko neatkarību.

Oct 18, 1918

Latvijas Republikas proklamēšana

_1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika

Dec 9, 1918

Komisārs

_1918. gada 9. decembrī Pagaidu valdība K. Pauļuku iecēla par septiņu Kurzemes Guberņas apriņķu komisāru.

Period: 1919 to 1920

Tieslietu ministrs

No 1919. gada decembra līdz 1920. gada jūnijam bija Latvijas Pagaidu valdības tieslietu ministrs.

Apr 11, 1919

Tiesu palāta

_1919. gada 11. aprīlī tika apstiprināts par Tiesu palātas locekli.

Period: 1920 to 1934

Saeima

No 1920. gadam līdz 1934. gadam bija Satversmes sapulces 1.- 4. Saeimas deputāts

Aug 11, 1920

Latvijas - Padomju Krievijas miera līgums

_1920. gada 11. augustā no Latvijas delegācijas puses tika parakstīts Latvijas - Padomju Krievijas miera līgums.

Oct 29, 1929

Lielā depresija

Kapitāla vērtspapīru tirgus sabrukums Amerikas Savienotajās Valstīs noved pie ekonomikas krīzes gandrīz visās industrializētās valstis.

1930

Saeimas priekšsēdētāja biedrs

_1930. gada aprīlī pēc A. Kvieša ievēlēšanas par valsts prezidentu, K. Pauļuku ievēlēja par Saeimas priekšsēdētāja biedru.

1931

Jelgavas pilsētas dome

_1931. gadā tika ievēlēts Jelgavas pilsētas domē no Latviešu pilsoņu apvienības deputātu kandidātu saraksta.

May 15, 1934

Pēdējā 4. Saeimas sēde

_1934. gada 15. maijā īsi pirms K. Ulmaņa plānotā apvērsuma (apvērsums notika naktī no 15. maija uz 16. maiju) sākuma vadīja pēdējo 4. Saeimas sēdi.

May 16, 1934

Kārļa Ulmaņa valsts apvērsums

_1934. gadā naktī no 15. uz 16. maiju Latvijas premjerministrs Kārlis Ulmanis veica valsts apvērsumu, valstī ieviešot totalitāro režīmu

Period: Sep 1, 1939 to Sep 2, 1945

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kurš ilga no 1939. gada līdz 1945. gadam starp Ass valstīm.

Jun 17, 1940

Padomju okupācija Latvijā

_1940. gadā Padomju Savienība īstenoja Latvijas okupāciju un aneksiju, jeb inkorporāciju PSRS sastāvā.

Jun 14, 1941

1941. gada Latvijas iedzīvotāju deportēšana uz Sibīriju

_1941. gadā vairāk nekā 15 400 Latvijas pilsoņu deportēja no Latvijas. Tā bija pirmā masu deportācija no Latvijas.

Period: 1943 to 1944

Latvijas Centrālā Padome

No 1943. gada līdz 1944. gada iesaistījies LCP (Latvijas Centrālā Padome) izveidē.

Mar 17, 1944

Memoranda parakstīšana

_1944. gada 17. martā ir viens no (188 paraksti) Latvijas Centrālās padomes Memoranda par Latvijas Republikas atjaunošanu parakstītājiem (ar 2. ieraksta numuru)

Jan 21, 1945

Nāve

_1945. gada 21. janvārī mirst Jaunvirslaukas pagasta ''Pauļuku'' mājās. Apglabāts Nikolaja kapos Jelgavā

Jan 1, 2023

Izmantotā un ieteicamā literatūra 1

Bleiere, D. padomju okupācija Latvijā, 1940.–1941. Gads [tiešsaiste]. [Skatīts 10.12.2023]. Pieejams: https://enciklopedija.lv/skirklis/22214
Bleiere, D. 1941. gada 14. jūnija deportācija Latvijā [tiešsaiste]. [Skatīts 10.12.2023]. Pieejams: https://enciklopedija.lv/skirklis/108548-1941-gada-14-jūnija-deportācija-Latvijā

Feb 2, 2023

Izmantotā un ieteicamā literatūra 2

_3. ES hronoloģijas [tiešsaiste]. [Skatīts 10.12.2023]. Pieejams: https://learning-corner.learning.europa.eu/eu-timeline_lv#/categories/politika-un-pasaules-mroga-notikumi/periods/no-cerga-ieskuma-ldz-karam-vis-kontinent _4. Geršmane, Z. Lietuvas Republikas Neatkarības diena [tiešsaiste]. [Skatīts 10.12.2023]. Pieejams: https://www.rcb.lv/2021/02/lietuvas-republikas-neatkaribas-diena/

Mar 3, 2023

Izmantotā un ieteicamā literatūra 3

_5. Jēkabsons, Ē. Pirmais pasaules karš [tiešsaiste]. [Skatīts 10.12.2023]. Pieejams: https://enciklopedija.lv/skirklis/2578 _6. Kusmin, M. 24. februāris – Igaunijas dzimšanas diena [tiešsaiste]. [Skatīts 10.12.2023]. Pieejams: https://www.visitestonia.com/lv/k%C4%81p%C4%93c-igaunija/24-febru%C4%81ris-igaunijas-dzimsanas-diena _7. Lapa. L. 1905. gada revolūcija Latvijā [tiešsaiste]. [Skatīts 10.12.2023]. Pieejams: https://enciklopedija.lv/skirklis/20773

Apr 4, 2023

Izmantotā un ieteicamā literatūra 4

_8. Paegle, I. Pasaules vēstures kopsavilkums [tiešsaiste]. [Skatīts 10.12.2023]. Pieejams: https://smiltenestehnikums.lv/attachments/article/1606/PASAULES%20V%C4%92STURES%20KOPSAVILKUMS.pdf _9. Putiķis, G. Kārlis Vilhelms Pauļuks jurists un politiķis. No: Jelgavas ģimnāzistu dzīvesstāsti un viņu devums Latvijas valstij. Jelgava: Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs, 2008, 82.-86. lpp. ISBN 9789934873119

May 5, 2023

Izmantotā un ieteicamā literatūra 5

_10. Sils, K. 1934. gada 15. maija apvērsums [tiešsaiste]. [Skatīts 10.12.2023]. Pieejams: https://enciklopedija.lv/skirklis/119045 _11. Šiliņš, J. 1934. gada 15. maija apvērsums [tiešsaiste]. [Skatīts 10.12.2023]. Pieejams: https://enciklopedija.lv/skirklis/119045 _12. Šiliņš, J. Latvijas Republikas proklamēšana [tiešsaiste]. [Skatīts 10.12.2023] Pieejams: https://enciklopedija.lv/skirklis/113378-Latvijas-Republikas-proklam%C4%93%C5%A1ana

Jun 6, 2023

Vai pieminekļi ir jāuzstāda pēc nāves

Manuprāt, pieminekļi ir ne vienmēr ir jāuzstāda pēc personas nāves, jo daudzos gadījumos pieminekļa doma ir godāt un pieminēt cilvēka sniegumu un to var darīt ar pirms viņa nāves. Bet ir jāatzīst, ka nav pieņemts tā darīt un pieminekļi vienmēr tiek uzstādīti pēc cilvēka nāves. Kā piemēru varu minēt Raiņa pieminekli. Tas tika uzstādīts pēc viņa nāves.

Jul 7, 2023

Kur jāuzstāda pieminekļi

Manuprāt, pieminekļiem nav vieta tikai kapos, bet gan arī tie var atrasties publiskā telpā, jo īsti nav specifisku kritēriju, kāpēc piemineklim būtu jāatrodas konkrētā vietā. Kā arī, pieminekļi, kas uzstādīti publiskā telpā, dod labumu pilsētai un tās videi, jo tie kalpo kā apskates objekti, kas piesaista tūristus. Kā spilgtu piemēru varu minēt Jāņa Čakstes pieminekli Jelgavā. Tas atrodas Jelgavas pilsētas centrā. Līdz ar to var droši secināt, ka pieminekļi var atrasties sabiedriskā telpā.

Aug 7, 2023

Secinājumi

Varu droši secināt un apgalvot, ka esmu apmierināts ar savu paveikto darbu. Šķiet, ka esmu apkopojis visus galvenos notikumus un pārskatāmi tos atklājis. Jāatzīst, ka informācija par K. Pauļuku, gan internetā, gan grāmatās bija bagātīga, bet tieši par personīgo dzīvi, nekas netika minēts. Secinu, ka Kārlis Vilhelms Pauļuks ir nozīmīga persona Latvijas Republikas pamata veidošanā.

Aug 8, 2023