Fridrihs Vesmanis

  • Period: to

    2. Latvijas un pasaules vēstures notikumi

    1. 1921. g. 15. sept. - Latvijas uzņemšana Tautu Savienībā.
    2. 1922. g. - LR Satversmes pieņemšana, 1. Saeimas darbības sākums.
    3. 1929 - 1933, Pasaules ekonomiskā krīze.
    4. 1934. g.15. maijs - Valsts apvērsums, autoritārā režīma izveide.
    5. 1940.g. - PSRS okupē Baltijas valstis.
  • Period: to

    1. Latvijas un pasaules vēstures notikumi

    1. 1899-1902, Angļu - būru karš.
    2. 1903-LSDSP dibināšana Šveicē, 1904.g.- Latvijā.
    3. 1904-1905, Krievijas - Japānas karš.
    4. Piedzīvo 1905, 9.janv. "Asinaiņo svētdienu".
    5. Uzzina par 1905.g. revolūcijas notikumiem Latvijā.
    6. Piedzīvo Pirmā pasaules kara notikumus, dodoties bēgļu gaitās.
    7. Pēc 1917. g. nov. Krievijas apvērsuma atgriežas atpakaļ Latvijā.
    8. 1918.g. Latvijas Republikas proklamēšana.
    9. 1919.g. 28.jūn. Versaļas miera līgums. 10.1921.g. 26.jūn. LR de iure atzīšana.
  • Dzimšana

    Dzimšana
    Fridrihs Vesmanis dzimis latviešu zemnieku Kārļa un Lības Vesmaņu ģimenē 1875. gada 15. aprīlī mājās "Kraukļi".
  • Pamatskola

    Pamatskola
    No 1883. g. mācījies Rundāles pagastskolā. Pilnībā apguva gan krievu, gan vācu valodu.
    Pēc pagasta skolas beigšanas, veiksmīgi nolicis uzņemšanas eksāmenus, tika ieskaitīts Jelgavas ģimnāzijas pirmās klases skolēnu sastāvā 1887. g. 7. augustā.
  • Jelgavas ģimnāzija

    Jelgavas ģimnāzija
    Iestājoties Jelgavas ģimnāzijā, Fridrihs Vesmanis tika nodots pansijā pie Rundāles Kraķēnu saimnieka brāļa Indriķa Dreimaņa. Bija vienīgais latvietis ģimnāzijā, un ar pārējiem klases biedriem veidojies pavisam vājš kontakts. Latviešu valoda netika mācīta, taču jau 1867. g. 2. februārī ģimnāzijā tika noorganizēts literārisks pulciņš latviešu valodas, latviešu literatūras un Latvijas vēstures studijām.
  • Literāriskais pulciņš

    Fridrihs Vesmanis pulciņa darbībai sekoja līdzi caur sapulcēm, kuras tika turētas Indriķa Dreimaņa dzīvoklī. Par skolēnu literāriskā pulciņa biedri viņu uzņēma 1891. g. janvārī.
  • Period: to

    Emigrācija

    Pēc piedalīšanās studentu nemiros 1899. g. Krievijas impērijas galvaspilsētā, Vesmanim tika piespriests piecu mēnešu cietumsods, tādēļ arī emigrēja uz Lielbritāniju.
    Londonā strādāja latviešu sociāldemokrātijas izdoto izdevumu sietuvēs un drukātavā, izdodot laikrakstus " Sociāldemokrāts" un " Latviešu Strādnieks".
  • Period: to

    Bēgļu gaitas Krievijā

    Nelegāli no 1903. g. atgriežoties Latvijā no Londonas, tika izsūtīts nometinājumā Šauļos.
    1909. g. pabeidza Pēterburgas universitāti, bija advokāts Jelgavā.
    Pirmā Pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās uz Krieviju, kur strādāja par advokātu Pēterburgā, darbojās Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejā, žurnālistikā.
  • Period: to

    Sabiedriskā un politiskā darbība

    No 1919. g. jūlija līdz augustam bija Tautas padomes loceklis.
    No 1920. g. februāra līdz maijam bija Jelgavas mērs un vēlāk darbojās Satversmes sapulcē.
    1922. g. bija viens no astoņiem Centrālo vēlēšanu komisijas sākotnējiem locekļiem. No LSDSP ievēlēts 1. Saeimā un bija pirmais Saeimas priekšsēdētājs.
    No 1925. g. līdz 1932. g. bija Latvijas sūtnis Apvienotajā Karalistē.
    1927. g. bija kandidātiem uz Valsts prezidenta amatu.
    No 1932. g. līdz 1937. g. bija Latvijas Senāta senators.
  • Apcietinājums

    Apcietinājums
    Tika apcietināts par to, ka " bijis sociāldemokrātu galēji labā novirziena līderis ".
    Aizsūtīts uz Soļikamskas soda nometnēm.
    Miris 1941. g. 7. decembrī Usoļjes soda nometnes Surmogas punktā.
  • Personības veidošanās

    Personības veidošanās
    Laika gaitā aktīvi iesaistījās preses izdošanā, tādēļ zināja politisko un sabiedrisko situāciju Latvijā, esot ārzemēs. Tas radīja vēlmi mainīt, palīdzēt, izvirzīt savas idejas, tādēļ pēc LR proklamēšanas tika ievēlēts Saeimā. Padevās salāgot dažādas politiskās intereses, un turpināja tiekties uz augstāku amatu politiskajā sadzīvē, pretendējot uz Valsts prezidenta pozīciju 1927.g. Dzīves pieredzes un iesaistība politikā noveda pie daudz ieviesumiem valsts labā, esot mērķtiecīgs un taktisks.
  • 2. Piemiņas zīme F.Vesmanim

    1. Atklāšana- 30.05.2015, sestdien pulksten 11:30.
    2. Tēlnieka nosaukums - Par uzstādīšanu gādāja Vesmaņu dzimtas piederīgie (A. Bazons un J. Markauss no Latvijas, K. Alksnis ģimene no Toronto, A. Krūmiņš no Vankūveras) ar Rundāles novada domes atbalstu.
    3. Sabiedrības attieksme- Tā kā šis ir vienīgais piemineklis veltīts, F. Vesmanim sabiedrībā ir mazs atbalsts vai atcere pret šo politisko personību.
  • 1. Piemiņas zīme F. Vesmanim

    1. Piemiņas zīme F. Vesmanim
    1.Nosaukums- Piemiņas zīme F.Vesmanim un viņa dzīvesbiedrenei Bertai.
    2.Pieminekļa atrašanās vieta- Rundāles novada Sudmaļu kapos Pilsrundālē.
    3.Simboli, teksti utt.- "Viņi strādāja Latvijai" un "Jaunuzceltā dzīvē dzīvos mūsu zemes darbs." Abi teksti atspoguļo abu personu gadu ieguldīto darbu valsts labā, beidzot atzīto ar piemiņas zīmi. F.Vesmaņa izdarītais politiskajā sfērā ietekmē Latvijas valsti, veido tās daļu no mūsdienas sabiedrības iekārtas un ir pelnījis atzinību, kā visu citu panākumi.
  • "Vesmaņa atgriešanās"

    "Vesmaņa atgriešanās"
    1. Dokumentālā filma "Vesmaņa atgriešanās" izveidota par godu F. Vesmanim, pirmajam Saeimas priekšsēdētājam.
    2. Režisors - Raitis Ābele, scenārija autors - D. Īvāns, producents - B. Aščuks.
    3. Pirmizrāde- 2022.g. 18. nov. Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā.
    4. Sabiedrības attieksme- Filma tika izveidota tikai 81 gadus pēc Vesmaņa miršanas, kas apliecina iepriekšēju apātiju pret šo personu, bet tā tiek pozitīvi uztverta, vairojot izpratni, un tiks izmantota kā mācību materiāls.
  • 1. Kādēļ F. Vesmanim pienāktos piemineklis

    Mēs vienmēr pieminam Latvijas pirmo prezidentu J. Čaksti, bet bieži tiek aizmirsts Latvijas pirmais Saeimas priekšsēdētājs F. Vesmanis.
    Mūsuprāt, tieši vārds "pirmais" ir tas, kas uzreiz pievērš lielāko daļu uzmanības kādai politiskajai personai, jo tas parasti ir cilvēks, kurš pirmais ieņem ko jaunu, kas vēl valstī nav bijis.
    Ar to nāk liela, vēl nepieredzēta atbildība, pienākumi, pie kuriem jāspēj veikli adaptēties.
  • 2. Kādēļ F. Vesmanim pienāktos piemineklis

    F. Vesmanim pienāktos piemineklis, jo viņa izdarītais ir tikpat vērts kā citu paveiktais.
    Viņa tiekšanās, mērķtiecība, neatlaidība ir atstājusi iespaidu uz mūsdienu Latvijas valsti, politiku, vēsturi.
    Viņš ir vēl viens cilvēks, kurš attīstīja valsti, sniedzot viedokļus, un, iespējams, viņa izdarītais ir nozīmīgāks, nekā citu.
    Piemineklis kalpotu kā atceres dāvana tiem, kas zina, un uzziņas avots tiem, kas nezina.
  • 1. Izmantotā literatūra

    1. Izmantotā literatūra
  • 3. Kādēļ F. Vesmanis pienāktos piemineklis

    3. Kādēļ F. Vesmanis pienāktos piemineklis
    Simbolika:
    1. "Saeimai 100":
    1922. g. 7. nov. notika Saeimas 1. sēde un šogad tai aprit 100 gadu. Pamatojoties uz to tiek atzīmēta F. Vesmaņa pozīcija kā pirmais Saeimas priekšsēdētājs, ko pierāda filmas “Vesmaņa atgriešanās” pirmizrāde. Tādēļ uz pieminekļa nāktos ietvert "Saeimai 100" simbolu.
    2. "Viņi strādāja Latvijai":
    Atsaucoties uz Vesmaņa ieguldīto darbu valstij, mēs papildinātu pieminekli ar vārdiem no piemiņas zīmes.