Timeline: Francis Trasuns

Oct 16, 1864

Dzimšana

Dzimis 1864. gadā Sakstagala pagasta "Kolnasātas" mājās zemnieka Staņislava un Ievas Trasunu ģimenē kā jaunākais no septiņiem dēliem.

Period: 1875 to 1876

Mācības Jelgavā

Mācījās Jelgavas ģimnāzijā.

Period: 1876 to 1883

Mācības reālskolā

Mācījās Jelgavas apriņķa skolā un no 1880.gada Jelgavas reālskolā.

Period: 1883 to 1887

Studē Sanktpēterburgas garīgajā seminārā

Studijas Katoļu garīgajā seminārā Pēterburgā. Mācoties seminārā, iesniedzis tā vadībai lūgumu mācīt latviešu valodu (latgaliešu izloksni) tiem garīdzniekiem, kurus nolemts sūtīt uz Latgali.

Period: 1887 to 1891

Studijas Pēterburgas garīgajā akadēmijā

Ieguvis teoloģijas maģistra grādu katoļu garīgajā akadēmijā Pēterburgā.

1891

Katoļu mācītājs

Ordinēts par katoļu mācītāju.

Period: 1898 to 1900

Strādāja par vikāru svētā Staņislava draudzē

gadā Trasuns atgriežas no izsūtījuma un līdz 1900. gadam strādā par vikāru svētā Staņislava draudzē Pēterburgā.

Period: 1898 to 1899

Publicēja „Katoļu māju kalendārā

Publicēja „Katoļu māju kalendārā”, šajā izdevumā publicēti Trasuna pirmie literārie sacerējumi – hagiogrāfisks darbs "Sv. Agneses dzīve", skice "Laba sieva" un tēlojums "Aizgavēņa naktī".

Period: 1900 to 1904

Izdod kalendāru

Trasuns izdod pats savu kalendāru „Daugavas katoļu kalendārs”.

1902

Profesors Rīgas katoļu garīgajā seminārā

Trasuns ieņem profesora amatu Rīgas katoļu garīgajā seminārā, kur pasniedz filozofiju un teoloģiju.

1902

Profesors Sanktpēterburgas garīgajā seminārā

No 1902. gada strādāja kā profesors Sanktpēterburgas garīgajā seminārā, kur izcīnīja tiesības mācībām daļēji notikt latgaliešu valodā un aizsāka latgaliešu literārās tradīcijas mācīšanu.

1904

Garīgās tiesas loceklis

Trasuns kļūst par garīgās tiesas locekli.

Jan 13, 1905

1905. gada revolūcija Latvijā

gada janvārī sākās 1905. gada revolūcija Latvijā, kas turpinājās līdz 1907. gadam. Revolūcijas dēļ Kurzemes un Vidzemes guberņā ieviesa karastāvokli un sacelšanās apspiešanai ieveda Krievijas regulārā karaspēka un kazaku vienības jeb soda ekspedīciju.

1906

Proģimnāzijas vadītājs

No 1906. gada Trasuns ir Pēterburgas Staņislava proģimnāzijas vadītājs.

1906

Krievijas Impērijas 1. Valsts dome.

Viņš pārceļas uz Pēterburgu, jo tiek ievēlēts Krievijas pirmajā valsts domē, kura pastāv tikai līdz tā gada jūlijam.

Period: 1906 to 1907

Laikraksts "Auseklis"

Trasuns izdod laikrakstu „Auseklis”.

Period: 1907 to 1914

Kalpo par garīdznieku draudzēs

Trasuns kalpoja par garīdznieku dažādās vietās mūsdienu Krievijas,Baltkrievijas un Igaunijas teritorijā esošajās katoļu baznīcu draudzēs - Pēterburgā, Narvā, Novgorodā, Tallinā, Gatčinā.

1917

Latgales pagaidu zemes padome

Pirmajā Latgales kongresā Trasunu ievēl Latgales pagaidu zemes padomē par priekšsēdētāju. (1917-1918)

1917

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš Latviju skāra 1914. gadā, daudzi latvieši tika mobilizēti Krievijas Impērijas armijā.

1917

Kongresa vadītājs

Piedalījās 1917. gada 9. un 10. maija Pirmā Latgales kongresa organizēšanā. Rēzeknē notiek Latgales kultūras darbinieku un garīdznieku kongress, kurā tiek lemts par Latgales pievienošanos Vidzemei un Kurzemei un par Latgales zemnieku savienības dibināšanu.

1917

1917. gada Krievijas revolūcija jeb februāra revolūcija

Revolūcijas cēloņi bija Krievijas militārās neveiksmes Pirmajā pasaules karā, kas radīja vispārēju valsts novājināšanos.
Karš izraisīja smagas ekonomiskās problēmas (finanšu krīze, pārtikas piegādes traucējumi u. c.), kas pastiprināja iekšpolitisko nestabilitāti.

1917

Iestājās par vienotību

Latgales kongresā Rēzeknē konsekventi iestājās par Latgales vienotību ar Vidzemi un Kurzemi kopējā Latvijas valstī.

1918

Latvijas brīvības cīņas

Latvijas brīvības cīņas- karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku.
Karadarbība sākās drīz pēc Latvijas valsts pasludināšanas un beidzās līdz ar Latvijas-Krievijas miera līguma noslēgšanu 11.08.1920.
11.11.1919. cīņās Latvijas armija uzveica Bermonta vadīto armiju Rīgā un atbrīvoja no pretinieka karaspēka Daugavas kreiso krastu un līdz ar to visu Rīgu.
Brīvības cīņu veterānu apbalvošanai 1920.gadā izveidoja Lāčplēša Kara ordeni.

1918

Krievijas pilsoņu karš

Krievijā no 1918. līdz 1921. gadam. Krievijas pilsoņu karu izraisīja nespēja mierīgā ceļā atrisināt daudzas Krievijas sabiedrībai svarīgas problēmas. Būtiskākās no tām bija: valsts iekārta pēc Februāra revolūcijas; Pirmā pasaules kara turpināšana vai separāta miera slēgšana; zemes sadalīšana zemniekiem

1918

Tautas padome

Trasuns tiek ievēlēts par Latgales pārstāvi Latvijas Tautas padomē, kura 1918. gadā proklamē neatkarīgu Latvijas valsti.
(1918-1920)

Feb 16, 1918

Lietuvas neatkarības deklarācija

gada 16. februārī Vācijas okupētajā Viļņā tika pasludināta neatkarīgas Lietuvas valsts atjaunošana. Tā bija jau otrā Lietuvas neatkarības deklarācija dažu mēnešu laikā. Atšķirībā no 1917. gada 11. decembrī pieņemtās un Vācijas varas iestāžu diktētās deklarācijas, 16. februārī pieņemtais dokuments runāja par pilnīgu Lietuvas neatkarību gan no Krievijas, gan Vācijas.

Nov 18, 1918

Latvijas neatkarības pasludināšana

Kā Tautas padomes loceklis piedalās Latvijas Republikas neatkarības pasludināšanā. Brīvības cīņu posmā bijis iekšlietu ministra biedrs Kārļa Ulmaņa Pagaidu Valdībā.

1919

Versaļas līgums

Versaļas līgums ir miera līgums, kuru izveidoja 1919. gada Parīzes miera konference 1. pasaules kara noslēgumā. Tajā Vācija un tās sabiedrotie uzņēmās atbildību par kara izraisīšanu un piekrita samaksāt milzīgu kompensāciju (reparācijas).

May 22, 1919

Rēzekne - Latvijas galvaspilsēta

Pēc Rīgas zaudēšanas 1919. gada 22. maijā Rēzekne kādu laiku bija LSPR galvaspilsēta.

Period: Dec 17, 1919 to 1920

Iekšlietu ministra biedrs

Iekšlietu ministra biedrs Latgales lietu jautājumos Pagaidu valdībā.

May 1, 1920

Satversmes Sapulce

Pirmais Latvijas Republikas vēlētais parlaments – Satversmes sapulce – uz pirmo svinīgo sēdi sanāca 1920.gada 1. maijā Rīgā, bijušajā Bruņniecības namā. Par Satversmes sapulces prezidentu ievēlēja Jāni Čaksti, kurš pildīja arī Valsts prezidenta funkciju. Satversmes Sapulce nepilnos divos gados izstrādāja un pieņēma Latvijas Republikas pamatlikumu – Satversmi.
F. Trasuns bija Latvijas Republikas Satversmes sapulces deputāts 1920-1922. gadam.

Period: 1922 to 1926

Saeimas deputāts

Latvijas Republikas 1. un 2. Saeimas deputāts.

1924

Izdod laikrakstu

Izdod laikrakstu „Zemnika Bolss”, kurā raksta daudz publicistiskus rakstus par aktuāliem sabiedriskiem un politiskiem jautājumiem. 1924. gads -1926. gads

1925

F. Trasunu izslēdz no baznīcas

gadā sākas Trasuna konflikts ar Romas katoļu baznīcas pārstāvjiem, viņam tiek aizliegts baznīcā vadīt garīgās ceremonijas.
gadā viņu izslēdz no baznīcas. Oficiālais iemesls ir viņa, katoļu priestera, neapmierinošā uzvedība, tostarp attiecības ar sievieti vārdā Marija Staņislavska, kuru Trasuns pieņēmis savās mājās par saimnieci pateicībā par viņas palīdzību revolūcijas laikā.

Apr 6, 1926

Miršana

Mirst 1926. gada 6. aprīlī
https://1drv.ms/w/s!AqFAusxYXhlZhWCKpAoKBuXlKRgM?e=kM8ccL

May 28, 2009

Piemineklis Francim Trasunam

https://jsvg-my.sharepoint.com/:w:/g/personal/emilija_stramkale_jsvg_lv/Ef7rwhj_Uq9GqvPNYappFxwBD0-Rg5Z9xwrEuW6SsPkW_A?e=toj1QN

2016

Secinājumi1

Domāju, ka piemineklis jāuzstāda pēc cilvēka nāves. Pieminekļa uzstādīšana pēc nāves parasti ir sabiedrības iniciatīva cilvēka vai kāda vēsturiska notikuma piemiņai. Jau pats vārds "piemineklis" norāda, ka tas ir piemiņai. Piemineklis tiek uzstādīts lai pieminētu cilvēku un neaizmirstu viņa paveikto.

2018

Secinājumi2

Piemēram, atzīmējot Latvijas Republikas proklamēšanas 101. gadadienu, pie Brīvības pieminekļa notika Svinīgs pasākums, bet Otrā pasaules kara cīnītājiem veltīts piemiņas pasākums Lestenes Brāļu kapos.

2018

2. Secinājumi

Uzskatu, ka pieminekļi nav jāuzstāda tikai kapos, jo ir cilvēki, kuri kapos jūtas neērti un neomulīgi, tādēļ negrib uz tiem doties. Pieminekļus uzstādot pilsētas vidē, tos var apskatīt jebkurš garāmgājējs.
Kapi nav vieta uz kuru skolēni labprāt dodas. Ja piemineklis ir novietots pilsētā, netālu no skolas tad skolēnam var rasties interese to apskatīt un izlasīt, kas ir uz plāksnītes. Turklāt pilsētā pie pieminekļiem var rīkot dažādu tematiku pasākumus, bet kapos parasti rīko piemiņas pasākumus.

2020

Secinājumi

F. Trasuns bija viena no ievērojamākajām personībām Latgales un Latvijas vēsturē. Prezidents Jānis Čakste izteica šādus vārdus: “Francis Trasuns ielika mūsu Latvijas ģerbonī trešo zvaigzni – Latgali”. Trasuna redzējums par Latgales apvienošanu ar pārējiem latviešu apdzīvotajiem novadiem guva atbalstu 1917. gada Latgales kongresā. Trasuns bija pirmais latgalietis, kuru ievēlēja kādas valsts parlamentā.

2023

Izmantotā literatūra 1-3

Šiliņš, J. Nacionālā enciklopēdija/Februāra revolūcija. Pieejams: https://enciklopedija.lv/skirklis/1697 (2023. gada 20. marts)
Šiliņš, J. Nacionālā enciklopēdija/Krievijas pilsoņu karš. Pieejams: https://enciklopedija.lv/skirklis/2400 (2023. gada 16. novembris)
Malahovskis, V. Nacionālā enciklopēdija/Francis Trasuns. Pieejams: https://enciklopedija.lv/skirklis/95851-Francis-Trasuns (2023. gada 12. septembris)

2023

Izmantotā literatūra 7-8

Latvijas Republikas Saema. Pieejams: https://www.saeima.lv/lv/galleries/view/11398 (saite sk. 10.12.2023)
Vineta, Vilcāne. Lsm.lv/Garīdznieks Francis Trasuns – latgaliešu izcilākais politiķis. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/garidznieks-francis-trasuns--latgaliesu-izcilakais-politikis.a226113/ (2.marts, 2017. gads)

2023

izmantotā literatūra 9-11

SIA info. Latgales plānošanas reģions. Pieejams: https://lpr.gov.lv/lv/2009/rezekne-atklats-piemineklis-izcilajam-latgales-valstsviram-francim-trasunam/ (28. maijs, 2009)
Latvijas pieminekļi. Latvijaspieminekļi.lv/rezekne piemineklis francim trasunam. Pieejams: https://latvijaspieminekli.lv/rezekne-piemineklis-francim-trasunam/
Putiķis, G. (2018). Jelgavas ģimnāzistu dzīvesstāsti un viņu devums Latvijas valstij. Jelgava: Jelgavas pašvaldība.