-
Pazīstams arī kā Saules karalis.
-
Taču aiz ārējā Luija XIV valdīšanas laika spožuma slēpās arī dziļas Francijas valsts un sabiedrības iekšējās pretrunas. Ilgstošie kari, reliģiskās un politiskās vajāšanas un slepkavības, bija sašķēlušas sabiedrību. Lielākā tautas daļa, pretstatā karaļa galma greznībai, dzīvoja dziļā postā. Francijas provincē bads un slimību epidēmijas, tāpat kā finanšu krīzes valsts kasē, atkārtojās regulāri. Galma un armijas uzturēšanai tika palielināti nodokļi, kas izputināja Francijas iedzīvotājus.
-
Luijs XIV samazināja augstāko valsts ierēdņu skaitu. Daudziem aristrokātiem bija nodrošināta dzīve galmā ar stabiliem ienākumiem. Galmā tika ieviesti stingri uzvedības un izturēšanās priekštati.
-
Francijas saimniecībā ieviesa merkantilisma politiku. Valsts samazināja ievedmuitu izejvielu ievešanai, bet palielināja to gatavajām precēm. Merkantilisma mērķis bija panākt iespējami lielāku naudas uzkrājumu valstī, eksporta pārsvaru pār importu.
-
Tika rīkotas manufaktūras, kurās ražoja gobelēnus, mežģīnes, dārgus audumus, kristāla izstrādājumus u.c. Francijā būvēja jaunus ceļus, kanālus un ostas.
-
Ārpolitikā Luija XIV mērķis bija ierobežot otras lielas Eiropas dinastijas – Hābsburgu varu un ietekmi, kā arī paplašināt Francijas teritorijas, lai kļūtu par ietekmīgāko monarhu Eiropā,
-
Viņam personīgi līdzdarbojoties, tika reformēta un izveidota vienota likumdošanas sistēma. Agrāko divu atšķirīgo likumdošanas sistēmu vietā, kur viena Francijas ziemeļu daļā balstījās uz paražām, bet otra valsts dienvidu daļā — uz romiešu kodu, tika izveidota vienota sistēma — Luija kods, kas aptvēra, galvenokārt, civiltiesības un krimināltiesības.
-
Baznīca atbalstīja uzskatu, ka karalis par savu rīcību ir atbildīgs vienīgi Dieva priekšā, un valdnieka rīkojumus tautai iztēloja kā Dieva gribu. Karalis kontrolēja baznīcas īpašumus valstī un uzraudzīja baznīcas amatpersonu iecelšanu.
-
Francija bija pirmā valsts eiropā, kur algotņus nomainīja patstāvīgs karaspēks. Karalis vēlējās stipru armiju, tāpēc ne tikai palielināja skaitliski, bet arī labāk apbruņoja. Vēl plašākas reformas skāra armijas pamata sastāvu. Agrāko feodālo algotņu vietā tika izveidotas regulāras grenadieru, fusilieru, bombardieru u.c. vienības. Līdz ar to armijas militārajā struktūrā būtiski palielinājās kājnieku nozīme, bet kavalērija, lai gan turpināja spēlēt svarīgu lomu, vairs nebija izšķirošais spēks.
-
Luijs XIV iegūst karaļa statusu ļoti agrā vecumā, pat vēl nesasniedzot 5 gadu vecumu. Tomēr reālā vara Luija XIV valdīšanas sākumā piederēja valdībai.
-
Viens no Pireneju miera līguma aspektiem skāra arī Luija XIV precības - atbilstoši tā nosacījumiem Luijs XIV stājās laulībā ar Spānijas karaļa Felipes IV meitu Mariju Terēzi.
-
72 000 karavīru
-
138 000 karavīru
-
290 000 karavīru
-
396 000 karavīru
-
Pirmie kari pret Hābsburgiem bija veiksmīgi un Luijs XIV noslēdza izdevīgus miera līgumus. Tomēr 17. gadsimtā vairāki Eiropas valstu valdnieki apvienojās pret Luiju XIV. Francija karā cieta smagu sakāvi un bija spiesta atteikties no visām līdz tam iekarotajām teritorijām. Vairākus gadus desmitus ilgušie kari izmaksājuši milzum daudz naudas, bet nebija atnesuši Francijai cerēto.
-
Luijs XIV nomira no gangrēna Versalā. Viņa mazdēls, Louis XV, tikai 5 gadus vecs, iemantoja Francijas troni.
