-
Dzimis Madonā Latvijas PSR (tagad Latvija)
-
Arī tiek saukta par 1956. gada ungāru sacelšanos vai ungāru dumpi. Tā bija spontāna sacelšanās pret Ungārijas staļinistu valdību un tās Padomju Savienības atbalstīto politiku. Revolūcija sākās 1956. gada 23. oktobrī un līdz 10. novembrim tika apspiesta. -
Mācījās Madonas 1. vidusskolā.
-
Tika dibināta LPSR Jaunatnes organizāciju komiteja. -
Inženierbūve, kura 28 gadus, no 1961. gada 13. augusta līdz 1989. gada 9. novembrim, atdalīja Rietumberlīni no Vācijas Demokrātiskās Republikas. Berlīnes mūris simbolizēja Dzelzs priekškaru starp Rietumeiropas un Austrumu bloka valstīm. Tā mērķis bija neļaut Austrumvācijas iedzīvotājiem pārbēgt uz Rietumvāciju -
Studēja Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē.
-
28.janvāris - Latvijas Televīzijā ēterā iznāca pirmā krāsu televīzijas pārraide Latvijā.
Nezināms datums - Darbu uzsāka Rīgas HES. -
-
-
LPSR tika apbalvota ar Oktobra Revolūcijas ordeni.
5.—13. jūlijs - notika XVIII Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki. -
Bijis literāro un teātra raidījumu redaktors un autors Latvijas televīzijā.
-
Padomju Savienībā un arī Latvijā ieviests vasaras laiks.
-
Notika PSRS nodibināšanas 60. gadadienas svinības.
-
-
Atzīts par populārāko žurnālistu un saņēmis Latvijas Žurnālistu savienības balvu par aktuālāko publicistiku.
-
Kopā ar Arturu Snipu publicējis rakstu Par Daugavas likteni domājot laikrakstā Literatūra un Māksla, kas pievērsis plašu sabiedrības uzmanību. Tas izraisīja sprādzienam līdzīgu efektu, panākot Daugavpils hidroelektrostacijas (HES) celtniecības apstādināšanu, kaut arī tai jau bija iztērēti miljoni. Daugavas augšteces gleznainie loki bija izglābti, bet līdzās tam tas bija ļoti svarīgs pagrieziena punkts visos tālākajos Atmodas procesos. -
Notika kodolkatastrofa Čornobiļas atomelektrostacijas ceturtajā blokā, Ukrainas PSR (tagadējā Ukrainas teritorijā), PSRS. Kodolkatastrofa radās uzsprāgstot kodolreaktoram. Tās rezultātā apkārtnē tika izmests ļoti liels radioaktīvo vielu daudzums. Tā tiek uzskatīta par lielāko katastrofu visā kodolenerģijas vēsturē, gan pēc tās seku iespējamā bojā gājušo un cietušo cilvēku skaita. -
-
Akcija Lietuvā, Igaunijā un Latvijā. -
Vēsturisks apzīmējums 1990. gada 4. maijā atjaunotās Latvijas Republikas aizsardzības pasākumiem, kas tika organizēti Rīgā un citās Latvijas pilsētās no 1991. gada 13. līdz 27. janvārim. -
Bija deputāts Latvijas Republikas Augstākajā padomē un priekšsēdētāja pirmais vietnieks.
-
Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, kā arī noteica pārejas posmu no Latvijas Republikas Augstākās Padomes līdz Saeimas sasaukšanai. -
Austrumvācijas un Rietumberlīnes pievienošana Rietumvācijai. Apvienošanas līgumu parakstīja 6 suverēnas valstis: Rietumvācija, Austrumvācija, kā arī PSRS, Apvienotā Karaliste, ASV, un Francija. -
Atkāpjas PSRS prezidents Mihails Gorbačovs, beidz pastāvēt PSRS -
Bija Rīgas domes deputāts, Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas, vēlāk Vides komitejas vadītājs.
-
Pieminekļiem jātiek uzstādītiem gan kapos, gan publiskajā telpā, jo tie var kalpot kā sabiedrības atmiņas un identitātes simboli, tie var veicināt izglītību un zināšanu paplašināšanu par pagātnes notikumiem vai cilvēkiem, kas ir svarīgi kultūrā un tie var arī piesaistīt tūristus un izraisīt interesi par vēstures notikumiem.
-
Piemineklis Dainim Īvānam, tas atrastos viņa dzimšanas vietā Madonā. Manuprāt, piemineklis varētu attēlot Daini Īvānu par Latvijas karoga piespraudīti, kas simbolizē patriotismu un viņa lielo ieguldījumu valsts pilnveidošanā. Šis piemineklis būtu par godu Daiņa Īvāna nāvei. -
Piemineklis ir jauztāda pēc nāves. Tam piemīt atceres un godināšanas svarīgums, kas kalpo kā veids, lai godinātu un atcerētos mirušo, kā arī tas ir vēstures un kultūras mantojums, un tas var būt svarīga vēsturiskā vai kultūras vērtība, iekļaujot cilvēku kopīgajā mantojumā, bet svarīgi ir pieminēt, ka pieminekli var izveidot un novietot arī pirms nāves, lai tas atbilstu konkrētā cilvēka vēlmēm.
-
Dainis Īvāns ir nozīmīga Latvijas vēstures persona, kuras darbs un ieguldījums Latvijas neatkarības kustībā un turpmākajā valstiskajā attīstībā ir paliekošs. Viņa aktivitātes ir palīdzējušas veidot mūsdienu Latvijas politisko un sociālo vidi.
-
Bleiere, D., Butulis, I., Feldmanis, I., Goldmanis, J. un Taurēns, J. 2003. Pasaules vēsture vidusskola. Rīga: Zvaigzne abc apgāds. 196.-223.lpp. 224.-247.lpp. 08.18.2011. Dainis Īvāns. latvijaslaudis.lv . Iegūts no: https://web.archive.org/web/20180129050302/http://www.latvijaslaudis.lv/users/ivans_dainis/ [sk. 29.11.2023] Ērglis, Dz. 2007. Okupētā Latvija 1940.-1990. Latvijas vēstures institūts.