-
Tajā pašā gadā viņa tēvu izraidīja no Baltijas guberņām, un ģimene pārcēlās uz Žagari, kas ietilpa toreizējā Kauņas guberņā.
-
Bruno Kalniņš dzimis 1899. gada 7. maijā Tukumā ievērojamo sociāldemokrātu Paula Kalniņa un Klāras Kalniņas ģimenē. -
Kalniņu ģimene atgriezās Latvijā 1901. gada pavasarī un apmetās Jelgavā.
-
- gadā Kalniņa vecāki bija spiesti emigrēt, un Bruno tika atstāts pie mātes radiniekiem Jelgavas apriņķa Jēkabnieku pagasta “Vanču” mājās, bet vēlāk tika pārvests pie citiem radiniekiem Jelgavas apriņķa “Zīlēnos”.
-
- gadā Kalniņu pārveda pie vecākiem, kuri pa to laiku bija iekārtojušies Cīrihē (Šveice).
-
Pēc 1905. gada 31. oktobra Krievijas cara manifesta izdošanas Kalniņu ģimene decembrī atgriezās Latvijā.
-
- gada revolūcija bija visaptverošs galvenokārt savstarpēji nesaistītu mierīgu protesta akciju un vardarbīgu sacelšanos kopums Krievijas Impērijā, kas bija vērsts pret pastāvošo režīmu. 1905. gada revolūcijas rezultātā Krievijas Impērijā tika ieviestas demokrātiskas reformas, kas gan pilnībā realizētas netika.
-
Oktobra manifests bija 1905. gada 30. oktobrī Krievijas imperatora Nikolaja II izsludināts manifests, kas pasludināja tautai pilsoniskās — vārda, preses, sapulču, biedrošanās brīvības, solīja sasaukt Valsts Domi, kuras vēlēšanās piedalītos arī strādnieki un pilsētu inteliģence. -
Pēc 1905. gada revolūcijas sakāves jau 1906. gada janvārī viņi bija spiesti atkal doties uz Cīrihi.
-
Tajā pašā gadā (1906) Kalniņš Cīrihē sāka apmeklēt pamatskolu.
-
- gada rudenī ģimene pārcēlās uz Berlīni.
-
Decembrī atkal Kalniņu ģimene atgriezās Latvijā, apmetoties Jūrmalā Majoros.
-
- gadā iestājās Dubultu ģimnāzijas 2. klasē.
-
1913.gadā Kalniņš iestājās Latvijas sociāldemokrātu partijā.
-
Sākoties Pirmajam pasaules karam, Kalniņa tēvu mobilizēja.
-
- gada maijā viņš kopā ar māti pārcēlās uz Somiju, kur atradās tēva dienesta vieta.
-
- gadā Kalniņš beidza Helsingforsas Aleksandra ģimnāziju.
-
No 1916. līdz 1917. gadam studēja tiesības St.Pēterburgas Universitātē.
-
1917.gada maijā Kalniņu ievēlēja par Rīgas Strādnieku deputātu padomes izpildu komitejas locekli, pirms tam viņš jau strādāja par padomes izdevuma Ziņotājs redaktoru.
-
Kalniņš bija arī Latvijas Sociāldemokrātiskās jaunatnes savienības dibinātājs un no 1917. līdz 1921.gadam - tās Centrālās komitejas priekšsēdētājs.
-
No 1917. līdz 1934.gadam viņš bija šīs partijas (LSDSP) Centrālās komitejas loceklis.
-
1918.gadā viņš kļuva par Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas (LSDSP) biedru.
-
1918.gadā Kalniņš kļuva par Tautas padomes locekli. -
Laika posmā no 1918. līdz 1926.gadam ieņēma LSDSP sekretāra amatu.
-
1919.gadā Kalniņš kļuva par Arodbiedrību centrālbiroja priekšsēdētāju un šos pienākumus pildīja līdz 1921.gadam.
-
1919.gadā pēc 16.aprīļa puča Kalniņš saformēja tā saukto Liepājas apsardzības (strādnieku) rotu, un 28.maijā kopā ar vienu rotas vadu devās uz Rīgu, lai stātos pulkveža Baloža rīcībā. Ar Baloža atļauju Kalniņš uzsāka 1. un vēlāk arī 2.Rīgas apsardzības rotas formēšanu.
-
No 1919.gada 7.oktobra līdz 11.decembrim viņš dienēja Armijas virspavēlnieka štāba operatīvās daļas izlūkošanas nodaļā.
-
Sākoties Bermontiādei viņš no Tautas padomes locekļiem un citiem sabiedriskiem darbiniekiem nodibināja tā saukto Tautas padomes rotu.
-
Bermontiāde bija daļa no Latvijas brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas Bruņotie spēki ar Antantes sabiedroto atbalstu no 1919. gada 8. oktobra līdz 1919. gada 3. decembrim atsita Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas uzbrukumu un pilnībā sakāva savu pretinieku.
-
No 1920. gada turpināja studijas Latvijas Universitātē.
-
No 1920. līdz 1922.gadam viņš bija redaktors izdevumam Darba Jaunatne.
-
1921.gadā viņš dibināja Strādnieku sporta savienību (vēlāk to pārdēvēta par Strādnieku Sports un Sargs jeb SSS), un vadīja šo organizāciju līdz 1934.gadam.
-
No 1925. līdz 1940.gadam Kalniņš bija Sociālistiskās strādnieku sporta internacionāles biroja loceklis.
-
1929.-1930.gadā Kalniņš kā rezerves virsnieks bija iesaukts aktīvajā dienestā un dienēja 4.Valmieras kājnieku pulka pirmajā rotā.
-
1929.gada 11.novembrī Kalniņam ar Valsts prezidenta Gustava Zemgala pavēli “...par nopelniem Latvijas atbrīvošanā...” tika piešķirta leitnanta pakāpe. -
1934.gada naktī no 15. uz 16.maiju Kalniņš sava tēva mājās Mežaparkā tika arestēts. Aresta brīdī viņš demonstratīvi ar revolveri izšāva griestos. Šis šāviens vēlāk kļuva leģendārs kā vienīgais 15.maija apvērsuma laikā izdarītais šāviens.
-
Ar 1935.gada 18.februāra Kara tiesas spriedumu Kalniņu, pamatojoties uz Sodu likuma 49. un 247.pantu, notiesāja uz 4 gadiem pārmācības namā, kā Brīvības cīņu dalībniekam sodu samazinot uz trīs gadiem. Piespriesto sodu viņš izcieta Rīgas Centrālcietumā. -
1936.gada 2.novembrī Kalniņu, pateicoties Skandināvijas valstu sociāldemokrātu izdarītajam spiedienam, atbrīvoja pirms termiņa.
-
- gadā iegūstot mag.iur. grādu.
-
1937.gadā Kalniņš emigrēja uz Somiju, kur līdz 1939.gadam Spānijas Republikas diplomātiskajā dienestā pildīja preses atašeja pienākumus. Uzturoties Somijā viņš kļuva par LSSZP ārzemju komitejas locekli.
-
1938.gada 31.decembrī Politiskā pārvalde iesniedza Iekšlietu ministrijas Administratīvajam departamentam ierosinājumu atņemt viņam Latvijas pavalstniecību.
-
Ar 1939.gada 2.novembra Ministru kabineta lēmumu, pamatojoties uz Pavalstniecības likuma 8.panta 2.punktu, Kalniņam Latvijas pavalstniecība tika atņemta.
-
No 1940.gada oktobra līdz 1941.gada jūnijam Kalniņš bija Latvijas Universitātes docents starptautiskajās un PSRS konstitucionālajās tiesībā.
-
1940.gada 22.jūnijā PSRS okupācijas varas izveidotais Ministru kabinets anulēja Latvijas valdības lēmumu ar kuru Kalniņam tika atņemta Latvijas pavalstniecība.
-
- gada 3.jūlijā viņš atgriezās Latvijā.
-
1940.gada 4.jūlijā sakarā ar sociāldemokrātisko organizāciju pašlikvidēšanos Kalniņš iesniedza lūgumu viņu uzņemt Latvijas Komunistiskajā partijā, taču saņēma noraidījumu.
-
9.jūlijā Kalniņu iecēla par tā sauktās Latvijas Tautas armijas politiskā vadītāja amata pagaidu izpildītāju (jūlija beigās - par vadītāju). Ieņemot šo amatu, viņam tika piešķirta ģenerāļa pakāpe.
-
1941.gada 12.jūlijā aizsargi Kalniņu arestēja, un līdz 24.decembrim viņš atradās vācu okupācijas iestāžu apcietinājumā.
-
Pēc atbrīvošanas 1942.gada februārī viņš kopā ar dažiem bijušajiem vadošajiem sociāldemokrātiem pagrīdē atjaunoja LSDSP darbību.
-
1943.gada 13.augustā kā LSDSP pārstāvis Kalniņš piedalījās Latvijas Centrālās Padomes (LCP) dibināšanas sapulcē, kurā viņu ievēlēja par LCP priekšsēdētāja vietnieku. -
1944.gada 12.jūlijā viņš tika arestēts.
-
1.septembrī viņu kopā ar LCP priekšsēdētāju Konstantīnu Čaksti un sekretāru Ludvigu Sēju pārsūtīja uz Salaspils koncentrācijas nometni. No Salaspils ar tvaikoni “Celebes” viņus pārveda uz Dancigu un ieslodzīja Štuthofas koncentrācijas nometnē (ieslodzītais Nr.86188). -
Pēc atbrīvošanas no koncentrācijas nometnes Kalniņš, sākot ar 1945.gadu, uzturējās Zviedrijā.
-
Kopš 1945.gada Kalniņš daudz publicējies trimdas un ārzemju presē, nolasījis ~ 700 referātu Eiropā un ASV par Latvijas problēmām, bijis vairāku grāmatu autors. Galvenie viņa darbi: Är Sovjetunionen en socialistisk stat? (1948.); Der sowjetische Propagandastaat. Das System und die Mittel der Massenbeeinflussung in der Sowjetunion (1956.); Latvijas sociāldemokrātijas 50 gadi (1956., 1993.); Sovjetunion efter Stalin (1957.) ...
-
... Revolūcija vai evolūcija Padomju Savienībā (1957.); La propagande en U.R.S.S. (1959.); Rysslands historia och statsskick (1964.); Agitprop (1966.); Die Staatsgründung Lettlands (1971.); The Social Democratic Movement in Latvia (1972.) Die Konsolidierung des unabhängigen Lettlands (1977.), memuāru pirmā daļa Vēl cīņa nav galā. 1899-1920 (1983.).
-
No 1945. līdz 1970.gadam Kalniņš strādāja Stokholmas universitātē, kur bija zinātniskais līdzstrādnieks, tad universitātes Slāvu institūta galvenais bibliotekārs, lasīja lekcijas par Krievijas vēsturi un PSRS valsts iekārtu.
-
No 1947. līdz 1986.gadam Kalniņš pārstāvēja Latviju Londonā rezidējošajā Austrumeiropas sociālistu ūnijā.
-
1954.gadā viņš pieņēma Zviedrijas pilsonību.
-
1956.gadā viņš Stokholmas universitātē ieguva Dr.phil. grādu, aizstāvot darbu politikas zinātnē par padomju propagandu.
-
No 1960. līdz 1970.gadam Kalniņš bija arī lektors Zviedrijas Augstākajā karaskolā un padomju pētniecības problēmu grupas vadītājs Ārpolitikas institūtā.
-
No 1961. līdz 1986.gadam viņš bija ūnijas priekšsēdētājs un tās pārstāvis Sociālistiskajā internacionālē.
-
1964.gadā kā Forda fonda stipendiāts Kalniņš darbojās ASV Hārvardas universitātes Krievijas institūtā.
-
1966.gadā viņš ar Zviedrijas Sabiedrisko zinātņu fonda stipendiju Helsinku universitātes bibliotēkā pētīja latviešu izdevumus, kā arī veica pētījumus Somijas Valsts arhīvā.
-
No 1970. līdz 1976.gadam viņš bija arī Stokholmas Baltijas institūta valdes priekšsēdētājs.
-
1976.gadā Kalniņš ieguva Zviedrijas Rakstnieku fonda stipendiju politisku memuāru sarakstīšanai.
-
No 1983.gada viņš bija Sociālistiskās internacionāles goda priekšsēdētājs.
-
Kalniņš nomira 1990.gada 26.martā Stokholmā.
-
Literatūra:
Andersons, E. Latvijas Bruņotie spēki un to priekšvēsture. Toronto: Daugavas Vanagu apgāds, 1983. 832 lpp. > 752.-753.lpp.
Andersons, E., Siliņš, L. Latvijas Centrālā Padome – LCP. Latviešu nacionālā pretestības kustība 1943-1945. Upsala: LCP, 1994. 496 lpp. > 24., 29.-31., 39., 40., 46., 51., 60., 82., 90., 91., 94., 106., 352.lpp.
Dzilna, P., Klāvs, K. Bankrots: Dokumentāls apraksts ar atkāpēm. Rīga: Avots, 1986. 283 lpp. > 14.-16., 57.-59., 109.-122.lpp. [*] -
Lapiņš, L. Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes Tiesību zinātņu nodaļas absolventu dzīves un darba gaitas (1919-1944). Rīga: Senatora Augusta Lēbera fonds, 1999. 183.-184.lpp.
Latvijas izlūkdienesti 1919-1940. 664 likteņi. Rīga: Fonds Latvijas Vēsture, 2001. 295 lpp.>53.-55.lpp.
Stranga, A. LSDSP un 1934.gada 15.maija valsts apvērsums. Demokrātijas likteņi Latvijā. Rīga: Autora izdevums, 1998. 287 lpp. > 13-263.lpp. -
Šilde, Ā. Latvijas vēsture 1914-1940. Valsts tapšana un suverēnā valsts. Stokholma: Daugava, 1976. 782 lpp. > 590.lpp.
Vītoliņa, B. Dažas liecības par Brūno Kalniņa darbību 1940.-1944.gadā. Latvijas Vēsture. Jaunie un Jaunākie Laiki. 2001., Nr.1(41), 52.-66.lpp; Nr.2(42), 48.-58.lpp.; Nr.3(43), 54.-65.lpp. -
Bibliogrāfija: A. Grāmatas: Kalniņš, B. Sociāldemokrātijas militarpolitika. Rīga: Nākotnes kultūra, 1928. 88 lpp. Kalniņš, B. Vēl cīņa nav galā... 1.sējums 1899-1920. Stokholma: Memento: 1983. 278 lpp. Kalniņš, B. Latvijas Sociāldemokrātijas piecdesmit gadi. Stokholma: Memento, 1956.(1993.) 247 lpp. B. Publikācijas presē: Kalniņš, B. No atmiņām: 1940.gada liktenīgā vasara. Latvijas Vēstnesis. 1999., 12., 13.maijā.
-
Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. 353.-354.lpp. Latvju enciklopēdija. 1.sējums, 937.lpp. Latvju enciklopēdija 1962-1982. 2.sējums, 67.-68.lpp.
-
Brūno Haraldam Kalniņam nav piemineklis, tomēr, manuprāt, viņam būtu nepieciešams piemineklis.
-Viņam ir nepieciešams piemineklis, jo viņš ir devis ievērojamu ieguldījumu sabiedrībā un iedvesmojis cilvēkus ar savu darbu.
-Piemineklis varētu tikt uzstādīts vietā, kurā Bruno ir pavadījis daudz laika un atstājis savu ieguldījumu.
-Pieminekļa dizains varētu atspoguļot Kalniņa dzīves darbu vai būt skaists mākslas darbs, kas kalpo kā viņa piemiņas zīme. -
1)Pieminekļi ir būtiski, jo tie kalpo kā atmiņas zīme par kāda cilvēka dzīvi un sasniegumiem. Pieminekļi ļauj mums atcerēties un godināt indivīdus, kas ir devuši ievērojamu ieguldījumu mūsu sabiedrībā, vai arī tie, kas mums ir bijuši tuvi.
Tāpēc, lai gan piemineklis tiek uzstādīts pēc kāda cilvēka nāves, tas ir būtisks, lai saglabātu viņa atmiņu un godinātu tā indivīda dzīvi. -
2) Pieminekļi var būt gan kapos, gan publiskās vietās.
Kapu pieminekļi ir personīgāki, tie tiek uzstādīti, lai godinātu konkrēta indivīda dzīvi un atmiņu.
Publiskie pieminekļi parasti tiek uzstādīti, lai godinātu nozīmīgus cilvēkus vai notikumus, kas ir bijuši svarīgi sabiedrībai. -
Darba gaitā esmu ieguvusi jaunas prasmes un zināšanas.
Šis darbs ir uzlabojis manu izpratni par Bruno Haralda Kalniņa dzīves gājumu.
Visbeidzot, šis darbs ir attīstījis manu pētniecības un analītiskās prasmes.
Darbs ir apjomīgs, tomēr, es uzzināju ļoti daudz ko jaunu.