-
Dzimšana: Lieljumprava (Birzgale)
Toreizējā Lieljumpravas pagastā (tagad Birzgales pagasts), "Ķeirānos" meža mājā, muižas vīndedža Indriķa Pumpura un viņa sievas Līzes ģimenē piedzimst dēls Andrejs. -
Period: to
Dīriķu mājas
Kad mazajam Andrejam ir pāris gadu, tēvs kļūst par rentnieku Dīriķu mājās, kas pašā Jaunjelgavas lielceļa malā, netālu no Daugavas. Šīs mājas ir Dīriķupītes kreisajā krastā. Mājas ir Dīriķu kalnā, kas tām, tāpat kā upītei, devis nosaukumu. Šeit paiet Andreja Pumpura laimīgākie dzīves gadi – bērnība. -
Skolas gaitas
12 gadu vecumā uzsāk skolas gaitas Lielvārdes draudzes skolā, vācu klasē.
Lielvārdē bērnu mācīšana algotu skolotāju vadībā sākās 1689. gadā. Draudzes skolas ēka nopostīta 1915. g. Draudzes skolas piemiņas akmens uzstādīts 1979. g. tā autors - Jānis Lapsa. -
Period: to
skolā
Skolotājs Benevskis skolā mācījis arī latviešu valodu un skolniekus iepazīstinājis ar Baltijas vēsturi. Skolniekus iespaidojušas arī Krimas kara atbalsis - Lielvārdei garām gājuši karapulki.
Pēc divarpus gadu apmācības - skolas gaitas draudzes skolā beidzās. Andejs skolu beidza kā pirmais skolnieks un gribēja mācīties tālāk. -
maizes darbs
Pavasarī, pēc draudzes skolas pabeigšanas, Andejs griežas pie Lielvārdes mācītāja Krona pēc padoma - kā turpināt izglītību? Mācītājs jaunekļa priekšā izskaitļojis un parādījis, cik tūkstošus maksā sava dēla apmācībai Tērbatas universitātē....un pārmetot nevēlamo tieksmi izspraukties uz augšu no zemnieku kārtas...Krons izvada jaunekli no mājas. Andrejam nekas cits neatlika kā meklēt maizes darbu. -
Lietuva
1856.gadā A.Pumpurs kopā ar tēvu devās uz Mirabeles muižu Lietuvā netālu no Pandēles pilsētiņas, kur tēvs strādājis par vīndedzi. -
Period: to
Darba gaitas
Sākumā, kopā kopā ar tēvu, Andrejs piedalījās muižas darbos, riju kulšanā, plostu laišanā pa Daugavu. Pēc tam, mērnieka darbos ejot, A. Pumpurs labi iepazinās ar Lielvārdes un Rembates apkārtni un dzīvi citās muižās Vidzemē. Viņš mērījis zemi Ogres muižā, Jumurdā, Katriņā, Ērgļos, Taurupē, Cirstos, Vecpiebalgā un Jaunpiebalgā, Leimaņos. Nozīmīgs bija A. Pumpura darbības laiks Vecpiebalgā. Tās apkārtnē viņš strādāja ilgāku laiku - no 1867. gada līdz 1872. gadam. -
Atgriešanās Latvijā
Pumpuri atgriezās Lielvārdē un dzimta apmetās pie tēva brāļa Lāčplēšu mājās.
(attēlā: Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs, kurš izvietots senajā Lielvārdes muižas klētī Daugavas krastā Muzejs atklāts 1970. gadā ar toreizējās kopsaimniecības "Lāčplēsis" leģendārā priekšsēdētāja Edgara Kauliņa svētību un atbalstu. Muzejā savākti un apkopoti materiāli par dzejnieku Andreju Pumpuru (1841 - 1902), eposu "Lāčplēsis", latviešu kultūru un vēsturi). -
Mērnieka gaitu un daiļrades sākums
- gada pavasarī Andrejs Pumpurs stājās dienestā pie barona Heinriha fon Rautenfelda par „pirmo mērnieka puisi” mērnieka palīgam, kurš barona uzdevumā mērīja Rembates zemi. Sakarā ar muižu pāreju uz kapitālistisko apsaimniekošanas veidu tuvējais Rembates muižas īpašnieks barons Rautenfelds nolēmis pārdot zemniekiem mājas un zemi. Viņam bija vajadzīgi lēti mērnieki. Mērnieku gaitās A. Pumpurs sāka arī dzejot.
-
Period: to
Vecpiebalga.
Nozīmīgs bija A. Pumpura darbības laiks Vecpiebalgā. Andrejs šeit nostrādā no 24-29 gadu vecumam. Tolaik Vecpiebalgā bijusi ļoti rosīga kultūras dzīve, kurā varēja aktīvi darboties kopā ar Ati Kronvaldu, Jāni Jurjānu, Andreju Stērsti, brāļiem Kaudzītēm. Šeit tapis vairums A. Pumpura dzejoļu. Ne velti, jo šeit viņa sirds tika "savaņģota": 1) Andžs Rātminders neatdot par sievu Andrejam savu meitu Līzi (Elīzi) Rātminderi (viens no 42 atraidītajiem) 2) Ieskatās citā meitā - Edē Gobā -
Period: to
Eposa "Lāčplēsis" tapšana
Piebalgas ārsta Jāņa Jurjāna ietekmē Andrejs Pumpurs sāka rakstīt savu slavenāko darbu - eposu "Lāčplēsis". Vitālajam, nepacietīgajam, rosīgajam Pumpuram pietika spēka šo darbu nesasteigt, rakstīt ilgi un rūpīgi.
1888. gadā, dzīvodams Tērbatā, Andrejs Pumpurs pabeidza un III latviešu vispārīgajiem dziesmu svētkiem veltīja savu eposu "Lāčplēsis". -
Un vaļas brīžos - literatūra
1872.gadā Andrejs Pumpurs pārceļas uz Jumurdu, kur veic muižas pārvaldnieka, mežkunga, mērnieka darbus. Literatūrai laiks pievērsties tikai vaļas brīžos.... -
Period: to
Jumurdas laikā...
Andrejs, strādājot Jumurdā bieži iegriezās ciemos pie vecākiem Lielvārdē un sadraudzējās ar skolotāja palīgu Miķeli Krogzemi - Ausekli. Abiem bija kopīga interese par dzeju, folkloru un vēsturi. Abu dzejnieku draudzībai neapšaubāmi bijusi ļoti svarīga nozīme viņu sabiedriski politisko un estētisko uzskatu konsolidēšanā un literārajā daiļradē. -
Amatieraktieris
Piebalgā rīkotas teātra izrādes. Gogoļa "Revidentā" izrādē piedalījies arī A.Pumpurs. -
Rīgā
- gadā A. Pumpurs pārnāca uz Rīgu. Šajā laikā A. Pumpurs arī aktīvi darbojās Rīgas Latviešu biedrībā (attēlā RLB pirmā ēka 1873.gadā).
-
Period: to
Rīgas laiks
Toreiz rosīgais sabiedriskais darbonis R. Tomsons viņam piedāvāja direktora posteni savā mākslīgo mēslu fabrikā. Bet jau drīz (1875) R. Tomsona uzņēmums bankrotēja. Kopā ar "Baltijas Vēstneša" redaktoru B.Dīriķi viņš atvēris grāmatu un rakstāmlietu veikalu. Bet viņš pats izteicies, ka esot tirgojies tikai vienu dienu. -
Laulības
- gada 27. jūlijā Vecpiebalgā Andrejs Pumpurs (34) salaulājas ar Edi Gobu (23). Reinis Goba (tēvs)– bagāto Jaungaigalu māju saimnieks, dzirnavu un krogus rentnieks, zirgu pasta turētājs – ir kategoriski pret šīm laulībām. Tomēr meita acīmredzot ir bijusi ne tikai pa īstam iemīlējusies dzejniekā, bet arī enerģiski iestājusies par šīm precībām. Māte Līze Goba bijusi neitrālāka savā vērtējumā (pēc Viestura Rudzīša). Laulībā dzimst 6 bērni.
-
Period: to
Laulībā ar Edi Gobu
- gada 27. jūlijā Vecpiebalgā Andrejs Pumpurs (34) salaulājas ar Edi Gobu (23). Reinis Goba (tēvs)– bagāto Jaungaigalu māju saimnieks, dzirnavu un krogus rentnieks, zirgu pasta turētājs – ir kategoriski pret šīm laulībām. Tomēr meita acīmredzot ir bijusi ne tikai pa īstam iemīlējusies dzejniekā, bet arī enerģiski iestājusies par šīm precībām. Māte Līze Goba bijusi neitrālāka savā vērtējumā (pēc Viestura Rudzīša). Laulībā dzimst 6 bērni.
-
Maskava - augusts
Nonācis grūtos materiālos apstākļos, 1876.gada augustā Andrejs Pumpurs atstāj ģimeni un aizbrauc meklēt darbu uz Maskavu.
"M a s k a v ā Pumpurs uzmeklēja Brīvzemnieku. Viņi apspriedās, ko darīt. Izmēģinājies pie galdnieka, vēl arī citur pēc nodarbošanās izstaigājies, Pumpurs pieteicās pie Slāvu komitejas priekšnieka Aksakova, lai viņu ieskaitītu cīņā pret turkiem sūtāmos savvaļnieku pulkos, kas iet palīgā serbiem "(Teodors Zeiferts). -
Serbija - rudens - armija
Andrejam 35 gadi. Maskavā A. Pumpuram klājās grūti. Tāpēc viņš ar F. Brīvzemnieka palīdzību iestājās slāvu brīvprātīgo pulkā, lai piedalītos serbu atbrīvošanas cīņās pret turkiem. Viņš tika ieskaitīts Donas kazaku nodaļā par virsnieku topogrāfu. Kad A. Pumpurs nonāca frontē, bija noslēgts pamiers, taču saskare ar serbu tautu un tās atbrīvošanas centieniem stiprināja Pumpura pārliecību par tautas, arī latviešu nacionālās patstāvības nepieciešamību (attēlā: Donas kazaki 1875-1876.g.) -
Sevastopole
1877.gadā A.Pumpurs dienēja 13. kājnieku divīzijā, vēlāk 49. Brestas pulkā. Krievu-turku kara dalībnieks. (attēlā: Krimas karš, Sevastopole) -
Odesas junkuru skola
- gadā Andrejs beidza Odesas junkuru skolu un dienēja Krievijas dienvidos (attēlā: Odesas junkuru skolas ēka)
-
Drauga nāve
Svešumā viņu 1879. g. pārsteidz vēsts par viņa drauga un tuvākā centienu biedra Ausekļa nāvi, un Andrejs atmiņās pārdzīvo Lielvārdē, Ķeguma (Daugavas krāces) tuvumā, kopīgi pavadītos brīžus, kad viņu garā un darbos cēlās augšā uz jaunu dzīvi tautas dzeja, tautas teikas. -
Atgriešanās dzimtenē
Sakarā ar veselības stāvokļa pasliktināšanos 1880. gadā 15. rezerves bataljona (vēlāk Ustjdvinskas pulka) sastāvā atgriezās Rīgā (palaikam uzturējās arī Slokā, Cēsīs, Tērbatā, Paņevežā), atjaunoja sakarus ar Latvijas sabiedrisko un kultūras dzīvi. -
Norodovoļcu pulciņš
1881.gadā 116.Malojaroslavecas pulka virsnieks Kārlis Aizups izveidojis nelielu pulciņu, kurā piedalījušies arī vairāki latviešu tautības virsnieki, t.sk.arī A.Pumpurs. Nekādu īpašu darbību nepaspēdami uzsākt, provokatora nodoti, nonāca izmeklēšanā. Lai arī tika apsūdzēts kā pulciņa vadītājs (t.s. Aizupa prāvā, 1882), A. Pumpurs tika attaisnots. Pierādījumu trūkuma dēļ, tiesa lietu izbeidza, un apsūdzētie virsnieki tika pārcelti uz citiem pulkiem.(attēlā: nelegālās organizācijas avīze) -
Pirmizdevums
- gadā, dzīvodams Tērbatā, Andrejs Pumpurs pabeidza un III latviešu vispārīgajiem dziesmu svētkiem veltīja savu eposu "Lāčplēsis". Andrejs Pumpurs par savu darbu rakstīja: "Tā eposs ir pabeigts. Tajā esmu dziedājis par tautas varoņspēku un brīvības mīlestību. Un esmu naidā raudzījies uz tautas labuma iztirgotājiem... Tur nu manā darbā ir abas puses - Lāčplēsis un Kangars."
-
Štabkapteinis
1890 A.Pumpurs kļuva par štabkapteini (attēlā A.Pumpurs štabkapteiņa mundierī) -
"Tēvijā un svešumā"
Iznāk pirmais un vienīgais dzejoļu krājums -
Daugavpils (Dinaburga)
No 1895. gada strādāja par militāro ierēdni Daugavpils intendatūrā, pavadot armijas sūtījumus uz Āziju. Daugavpilī viņš iepazinās ar Ansi Gulbi (attēlā), kas kļuva par viņa darbu izdevēju. -
Period: to
Dvinskas (Daugavpils) laiks
Dzejnieks aktīvi piedalījās Daugavpils latviešu sabiedriskajā dzīvē, viņš bija viens no Daugavpils Latviešu biedrības dibināšanas iniciatoriem.
Dinaburgā mirst divi A.Pumpura bērni (dēls un meita).
1901. gada rudenī Pumpura veselības stāvoklis pasliktinājās, un 1902. gada maijā viņš aizbrauca uz Ķemeriem. -
Period: to
Pēdējais dzīves gads
Kādā 1901. gada jūlija naktī pie maza namiņa durvīm Daugavpilī atskan zvans...
Turpinājumu par Andreja Pumpura pēdējo dzīves gadu iespējams izlasīt Maijas Krekles rakstā "Vīra pelni, sievas asaras". http://veselam.la.lv/2012/04/17/vira-pelni-un-sievas-asaras-andreja-pumpura-pedejais-gads/ -
Pēdējā dzīves diena
Slimība saasinās.Ķemeru sanatorija nepalīdzēja. Andreju Pumpuru ievietoja Rīgas pilsētas slimnīcā, kur pirmā nodaļa, pirmā palāta un ceturtā gulta kļūst par pēdējo adresi dzejnieka Andreja Pumpura mūžā. 6. jūlijā (23.jūnijā - pēc vecā stila) dzejnieks nomira. Viņu pieveica Osteosarcoma multiple… Ļaundabīgākā no vēža formām. Apbedīts Rīgas Lielajos kapos. -
Piemineklis tautas eposa autoram
1929.gadā tēlnieks Kārlis Zāle saņēma pasūtinājumu no Rīgas Latviešu biedrības veidot Andreja Pumpura kapa pieminekli. Jau tajā pašā gadā apbedījumu rotāja trīs metrus augsta šūnakmens stēla, kuras apakšpusē attēlots nāves miega skautais teiksmainais stiprinieks Lāčplēsis – tautas brīvības cīņu simbols. Stēlas raupjajā virsmā nojaušams atlētisks varoņa stāvs, bet tās augšdaļā atveidots dzejnieka portrets.
