-
Gunārs Astra dzimis 1931. gada 22. oktobri, Rīgā, Elzas un Lariona Astru ģimenē. Ģimenes uzvārds cēlies no Astratjevu dzimtas, vēlāk latviskots, pārtopot par Astru. -
Mācījās Rīgas pilsētas 48. pamatskolā, un 1947. gadā to absolvēja, iegūstot pamatizglītību.
-
Darba gaitu uzsākšana VEF rūpnīcā, sākumā par montāžas tehniķi, vēlāk kļūstot par remontdarbu veicēju.
-
- gadā beidza Rīgas elektromehānisko tehnikumu, iegūstot vidējo izglītību, ar radiotehniķa kvalifikāciju.
-
Pēc vidējās izglītības iegūšanas, 1952. gadā Gunārs Astra rūpnīcā VEF tika paaugstināts par inženieri–konstruktoru, vēlāk kļūstot arī par vecāko inženieri.
-
1952.–1953. gadā G. Astra īslaicīgi studēja Vissavienības Juridiskā neklātienes institūta Latvijas filiālē.
-
Tiek iesaukts PSRS armijā no 1954.g. līdz 1956.g.
-
- gada novembrī sāka strādāt Latvijas Valsts universitātes Skaņas un gaismas uzskates laboratorijā.
-
- gadā viņu iecēla par radio ražošanas ceha meistaru.
-
VDK informāciju par G. Astru iesāka vākt 1956.g. jūnijā, un turpināja līdz oktobrim. Šo ziņu saturs un ievākšanas iemesls pagaidām nav atklāts.
-
- gadā G. Astru paaugstināja par ceha iecirkņa nodaļas vadītāju un ceha priekšnieka vietnieku.
-
- gadā apprecējās ar Gunu Lembergu.
-
- gadā viņš iestājās Rīgas Pedagoģiskā institūta Valodu un literatūras fakultātes Angļu valodas nodaļā, kur mācijās neklātienē.
-
No Gunāra Astras tika pieprasīta iestāšanās komunistiskajā partijā, lai saglabātu savu darba pozīciju VEF rūpnīcā. Šī ultimāta dēļ Gunārs Astra aizgāja no darba VEF.
-
Gunārs Astra 1958. gadā vairākkārt tiekas ar paziņām - Amerikas Savienoto Valstu diplomātiem, kas toreiz bija atbraukuši uz Rīgu. Šīs tikšanās deva iemeslu Latvijas PSR VDK uzsākt Gunāra Astras izsekošanu. Šajā laika posmā Gunārs Astra atkārtoti tikās ar ASV diplomātiem, sarakstījās ar ārzemēs dzīvojošiem latviešiem, klausījās ārzemju radio pārraides, kā arī tuvāko kolēģu un paziņu lokā vairākkārt skaļi pauda neapmierinātību par dažādām PSRS izraisītām problēmām.
-
No 1959. gada marta līdz oktobrim Gunārs Astra strādāja A. Popova vārdā nosauktajā Rīgas radio rūpnīcā par 1. kategorijas inženieri-konstruktoru. -
- gada novembrī sāka strādāt Latvijas Valsts universitātes Skaņas un gaismas uzskates laboratorijā.
-
- gada septembrī Gunārs Astra tika pārcelts uz Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti, kur līdz 1961. gada februārim neklātienē studēja angļu valodu.
-
Pēc VDK veiktas kratīšanas G. Astras dzīvoklī, mazāk kā 24 stundas vēlāk viņš tika arestēts. Tiekot apsūdzēts par “dzimtenes nodevību” un “pretpadomju aģitāciju/ propagandu”, par ko Baltijas Kara Apgabala Kara tribunāls 1961. g. oktobrī viņu notiesāja uz 15 gadiem ieslodzījumā. -
Lielāko daļu piespriestā soda laiku viņš izcieta Dubravas “labošanas darbu kolonijā” (APSR) - Mordovijas Autonomajā Padomju Sociālistiskajā Republikā.
1972. gadā kopā ar simtiem citu politieslodzīto G. Astru pārvietoja turpmākai soda izciešanai uz “labošanas darbu iestādi 36” - Permas apgabalā. -
Gunārs Astra šķiras no Gunas Lembergas 1964. gadā.
-
-
Pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma, Gunārs Astra uzsāka elektromontiera darbu rūpnīcā ''Straume'' 1976. gada aprīli, un turpināja darba gaitas līdz 1978. gada janvārim.
-
Harija Astras mājās Ogrē Gunārs Astra ar magnetofonu klausās mātes Elzas pēdējo novēlējumu ierakstu. -
Neilgi pēc soda izpildes, Gunārs Astra apprecējās ar Hertu Līviju Vagali. Pirms laulībām abi bija sarakstījušies ar vēstulēm. -
Pedzimst dēls Kristaps, diemžēl nevesels, ar Maskavā veiktu ģenētisko analīžu apstiprinātu diagnozi - Dauna slimību. Tas bija smags trieciens abiem vecākiem. (Iespēja veikt šīs analīzes radās, jo Gunārs Astra bija sazinājies ar bijušajiem lēģeru biedriem, un viņi nokārtoja, ka dēlam tiek uztaisītas ģenētiskās analīzes.) -
No 1978. gada februāra līdz 1979. gada decembrim Gunārs Astra strādāja Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīcas Tehniskās kontroles nodaļā par elektroaparātu komplektēšanas kontrolieri.
-
- gada 11. decembrī VDK Gunāram Astram izteica “brīdinājumu” par to, ka viņa darbības “var kaitēt valsts interesēm”
-
No 1980. gada februāra līdz 1983. gada septembrim Gunārs Astra bija Rīgas ceļu pārvaldes Kirova rajona (vēlāk – Proletāriešu rajona) 1. kategorijas ceļu strādnieks.
-
VDK pratināšanās G. Astra kategoriski atteicās atbildēt uz jautājumiem par citiem cilvēkiem un 15. septembrī viņš tika arestēts. G. Astras lietu no 1983. gada 1. līdz 19. decembrim izskatīja LPSR Augstākā tiesa, kas viņu atzina par vainīgu "pretpadomju aģitācijā un propagandā", piespriežot viņam 7 gadus ieslodzījumu sevišķa režīma labošanas darbu kolonijā, 5 gadus izsūtījumā, kā arī atzina par sevišķi bīstamu recidīvistu. -
"Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs. Tas dod man spēku šeit stāvēt un elpot. Mūsu tauta ir daudz cietusi un tādēļ iemācījusies, un pārcietīs arī šo tumšo laiku." - Fragments no Gunāra Astras runas, ar kuras palīdzību tiesai viņš parādīja, ka nebaidās no padomju varas.
-
Posmā no 1986.–1987. gadam Gunāra Astras radi un domubiedri sagatavoja un izplatīja vairākus PSRS un citu valstu politiķiem adresētus aicinājumus par Gunāra Astras atbrīvošanu.
-
- gada vasarā tika izveidota “Gunāra Astras atbrīvošanas komiteja”
-
- gada decembrī PSRS Augstākā tiesa nolēma G. Astram piespriesto ieslodzījuma laiku samazināt līdz pieciem gadiem, bet nometinājumu/deportāciju atcelt
-
- gada.19. decembrī pie Latvijas PSR Augstākās tiesas ēkas Rīgā notika akcija ar prasību atbrīvot G. Astru, kuru varas pārstāvji vardarbīgi pārtrauca un dalībniekus aizturēja.
-
Rūpējoties par iztiku, Gunārs Astra pievērsās tulpju audzēšanai – pie savām mājām Lucavsalā, ierīkojot pamatīgu siltumnīcu. Ziedu audzēšana bija smags darbs, bet tas deva gana labu peļņu. Gunārs Astra neskatoties uz dažādajiem dzīves apstākļiem, lai vai kas arī stātos ceļā, centās nodrošināt ģimenei labu iztikšanu.
-
-
Pēc ieslodzījuma atbrīvošanas Gunārs Astra pakāpeniski sāka iesaistīties sabiedriskās aktivitātēs. -
- gada 1. martā, dodoties uz Ļeņingradu tirgot puķes, G. Astra pēkšņi saslima. Viņš tika ievietots slimnīcā, vēlāk pārvietots uz kara hospitāli, kur viņam veica sirds vārstuļa operāciju, jo tas esot bijis iekaisis.
-
Slimošanas laikā ārstu noteiktās diagnozes vairākkārt mainījās, savukārt pēcnāves ekspertīzē neatkarīgi ārzemju speciālisti netika pielaisti. Mīklainie G. Astras nāves apstākļi radīja aizdomas, ka VDK viņu noindēja, taču oficiāli pierādīta šī versija nav. -
Uz Gunāra Astras bērēm II Meža kapos, no visas Latvijas sanāca apmēram pieci tūkstoši pavadītāju, pēc citām aplēsēm – pat 10 tūkstoši. Svinīgo izvadīšanu vadīja trīs tajā laikā cienītākie luterāņu mācītāji – Modris Plāte, Juris Rubenis un Augusts Ālers. Zārku apklāja ar sarkanbaltsarkano Latvijas karogu, ko slepeni ienesa kapos. Orķestris vairākas reizes spēlēja “Dievs, svētī Latviju!” Kā arī, Gunāra Astras kapu pavadītāji aizbēruši ar rokām vien. -
22.10.1991. Meža kapos tika atklāts Gunāram Astram veltīts piemineklis, ''Gunārs Astra 1931-1988'', kuru veidojis mākslinieks Raimonds Muzikants un arhitekts P. Štokmanis.(Gunārs Astra 1931-1988) ir vienīgais teksts uz pieminekļa. Piemineklī attēlotas važas ap viņa rokām, kas simbolizē to, ka viņam tika atņemta brīvība, gan vārda brīvība, gan arī brīvība fiziskā nozīmē - jo viņš divas reizes tika apcietināts. Manuprāt piemineklis veidots par godu G.Astram - apbrīnojot viņa spēju uzdrošināties. -
Edvīns Kalniņš plāksni atklāja 2014. gadā Lucavsalā (Lucavsalas ielā 30 G). Uz ēkas sienas, kas ir kādreizējās Gunāra Astras mājās. Uz šīs plāksnes ir attēloti vārdi no Gunāra Astras ''Pēdējā vārda'' runas. -
Piemineklis ''Nebaidies!'', kura autors ir Gļebs Penteļejevs, uzstādīts Baumaņa skvērā pie kādreizējās LPSR Augstākās tiesas ēkas, kur savulaik Astru notiesāja un kur viņš teica savu leģendāro pēdējo vārdu. Piemineklis ir sadalīts divās daļās - horizontālajā daļā ar rokām un vertikālajā daļā ar galvu. Vertikālā daļa simbolizē garīgo vertikāli - nesalaužamo gribu, un horizontālā daļa - rokas - viņa varoņdarbus. Šim piemineklim ir izteikta funkcija – atgādināt un palīdzēt pārvarēt bailes. -
Latvijas iedzīvotāju bruņota cīņa ar partizānu kara metodēm pret Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) okupācijas režīmu 08.1944.–05.1957.
-
- gadā, apvienojot Rīgas eksperimentālo automobiļu fabriku un Rīgas 2. autoremontrūpnīcā izveidoto autobusu virsbūvju rūpnīcu, izveidoja RAF.
-
Staļina laika represijas un deportācijas (1940-1953):
Šajā laikā notika masveida represijas pret iedzīvotājiem, spīdzinot, deportējot, nošaujot un citos veidos apspiežot nevainīgus iedzīvotājus. -
- gadā Dziesmu svētkiem pievienoja Deju svētkus.
-
Apollo programma - ASV pilotējamu kosmisko lidojumu projekts, ko veica Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija (NASA). No 1969. līdz 1972. gadam pirmajiem cilvēkiem izdevās nolaisties uz Mēness.
-
''I Have a Dream'' - Mārtina Lutera Kinga 1963. gada 28. augustā sniegta 17 minūtes ilga publiska runa, kurā viņš aicināja izbeigt rasismu ASV. Linkolna memoriāla pakājē marša uz Vašingtonu laikā sniegtā runa, ko klātienē noklausījās apmēram 200 tūkstoši cilvēku, bija izšķirošs brīdis ASV afroamerikāņu pilsonisko tiesību kustībā.
-
Varšavas pakts un tā parakstīšana (1955—1991) - bija kolektīvās aizsardzības Līguma par draudzību, sadarbību un savstarpējo palīdzību neoficiālais nosaukums. Līgums ieguvis savu nosaukumu no tā parakstīšanas vietas, kas notika Varšavā (1955. gada 14. maijā). Līgumu parakstīja Austrumu bloka valstis. Šis līgums vēl spilgtāk iezīmēja divas pretējās puses Aukstajā karā.
-
Vjetnamas karš - kas pazīstams arī kā Otrais Indoķīnas karš, bija Aukstā kara perioda karš, kas notika Vjetnamā, Laosā un Kambodžā no 1955. gada 1. novembra līdz Saigonas krišanai 1975. gada 30. aprīlī, lai novērstu Vjetnamas atkalapvienošanos zem komunistu varas. Šajā karā bojā gāja starp vienu miljonu un 5,7 miljoniem cilvēku. ASV zaudēja 58 159 karavīrus un vairāk nekā 1700 cilvēku pazuda.
-
Pieminekļi ir liela daļa no kultūras mantojuma, un tie mums sniedz ieskatu pagātnē, dodot iespēju kopīgi pieminēt tos, kuri ir ko darījuši Latvijas labā. Pieminekļi arī kalpo kā izglītošanas palīglīdzeklis, jo tie atspoguļo svarīgas personības, un vēl svarīgākus notikumus. Tie veicina kultūras apmaiņu, veicinot arī izpratni par identitāti, un vēsturi. Publiski pieminekļi ir vēl viena iespēja cilvēkiem ar kopīgām vērtībām pulcēties un pieminēt.
-
Gunārs Astra bija nozīmīgs Latvijas rakstnieks un filozofs, kurš ievērojami ietekmēja latviešu lieteratūru un domāšanu. Viņa literārā mantojuma daudzveidība un spēja skaidri izteikt savas domas ir iedvesmojusi daudzus cilvēkus. Gunārs Astra bija plaši izglītots un aktīvi domājošs cilvēks, kurš ne tikai rakstīja par literatūru, bet arī par filozofiju, sociālajiem jautājumiem un cilvēka būtību. Viņa domas par brīvību, taisnīgumu un cilvēktiesībām, kā arī cilvēka attiecībām ar sabiedrību joprojām -
-
- aktuālas un iedvesmo daudzus domātājus. Kā arī, Gunāra Astras darbi ir palīdzējuši veidot un attīstīt latviešu nacionālo identitāti, savos darbos vecinot latviešu valodas, kultūras un nācijas nozīmi. Tādēļ ir svarīgi atcerēties un zināt par Gunāru Astru kā nozīmīgu rakstnieku un domātāju, kurš atstājis ilglaicīgu atzinību vērtu ietekmi uz latviešu literatūru, domāšanu un kultūru. Viņa darbi un idejas turpina iedvesmot cilvēkus arī mūsdienās, un viņa mantojums ir svarīgs Latvijas kult. vēsturē.
-
https://enciklopedija.lv/skirklis/130471-Gun%C4%81rs-Astra
https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/cilveks-vai-simbols-piecas-gunara-astras-portreta-skices.a426520/
https://timenote.info/lv/Kristaps-Astra
https://www.la.lv/kas-nogalinaja-gunaru-astru
https://www.archiv.org.lv/astra/index.php?id=204
https://lv.wikipedia.org/wiki/Gun%C4%81rs_Astra
https://sejas.tvnet.lv/7499509/ltv-pirmizradis-filmu-par-gunaru-astru-drosmes-diena
https://www.la.lv/1988-gada-19-aprili -
-
Padomju okupācija (1940-1941;1944-1991)
1940. gadā, kad Gunāram Astram bija vien deviņi gadi, Latviju okupēja Padomju Savienība.
Pēc samērā īsa, bet mokoša vācu okupācijas posma, 1944. gadā PSRS atkal ieņēma Latviju, un tā palika okupēta līdz 1991. gadam. -
Otrais pasaules karš (1939-1945)
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē. Tas notika no 1939. gada 1. septembra līdz 1945. gada 2. septembrim. Gunāram Astram bija 8 gadi, kad sākās Otrais pasaules karš. -
Pēcnāves pieminekļi mums atgādina cilvēka dzīvē padarītos darbus un sasniegumus. Tie sniedz iespēju vērtīgām un dažkārt arī sāpīgām, bet ne mazāk nozīmīgām atmiņām palikt cilvēku prātos. Pieminekļi var arī kalpot kā svarīgs sabiedriskais un kultūras elements, veidojot stiprākas saites starp tagadni un pagātni.