-
Gunārs Astra dzimis 1931.gada 22.oktobrī Rīgā Elzas un Lariona Astru ģimenē. Ģimene pie sava skaistā uzvārda tikusi latviskojot tēva dzimtas uzvārdu Astratjevs. Gunāra tēvs Larions Astratjevs cēlies no Maskavas forštates krievu vecticībnieku ģimenes, taču māte zēnus audzināja latviskā garā.
-
Mācības veica Rīgas pilsētas 48. pamatskolā.
-
Sāka strādāt rūpnīcā VEF, sākumā par montāžas tehniķi, vēlāk par remonta strādnieku.
-
Mācības veica Rīgas Elektromehāniskajā tehnikumā ar radiotehniķa kvalifikāciju.
-
Pēc tehnikuma pabeigšanas 1952. gadā viņu rūpnīcā VEF paaugstināja par inženieri–konstruktoru, vēlāk – par vecāko inženieri–normētāju.
-
Īslaicīgi studēja Vissavienības Juridiskā neklātienes institūta Latvijas filiālē.
-
Tika iesaukts dienestā Padomju armijā.
-
Tika iecelts par Radio ražošanas ceha meistaru.
-
Pēc nepilnīgām ziņām, Latvijas PSR VDK informāciju par G. Astru sāka vākt no 1956. gada jūnija līdz oktobrim. Diemžēl šo ziņu saturs un vākšanas iemesls pagaidām nav zināms.
-
Aprecēja savu pirmo sievu Gunu Lambergu. -
Tika paaugstināts par ceha nodaļas vadītāju un ceha priekšnieku vietnieku.
-
Lai turpinātu darbu rūpnīcā, no viņa pieprasīja iestāšanos komunistiskā partijā. Šī fakta dēļ, G. Astra aizgāja no darba VEF.
-
Iestājās Rīgas Pedagoģiskā institūta Valodu un literatūras fakultātes Angļu valodas nodaļā, kur mācījās attālināti.
-
G. Astra ar saviem paziņām vairākkārt tikās ar Amerikas Savienoto Valstu (ASV) diplomātiem, kas bija atbraukuši uz Rīgu, un tādēļ 1958. gada martā Latvijas PSR VDK uzsāka G. Astras “operatīvo izstrādi”. Šajā laikā G. Astra gan atkārtoti tikās ar ASV diplomātiem, gan sarakstījās ar ārzemēs dzīvojošiem latviešiem, gan klausījās ārzemju radio raidījumus, kā arī kolēģu un paziņu vidū vairākkārt izteica neapmierinātību par Latvijas rusifikāciju un dažādām PSRS problēmām.
-
Tika pārcelts uz Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti, kur līdz arestam 1961. gada februārī neklātienē studēja angļu valodu.
-
No gada marta līdz septembrim G. Astra strādāja A. Popova Rīgas radio rūpnīcas Darba rīku cehā par 1. kategorijas vecāko inženieri–konstruktoru.
-
Viņš bija Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Skaņu un gaismas uzskates laboratorijas laborants.
-
Latvijas PSR VDK darbinieki veica kratīšanu G. Astras dzīvoklī un nākamajā rītā viņu arestēja. VDK G. Astru apsūdzēja par “dzimtenes nodevību” un “pretpadomju aģitāciju un propagandu”, par ko Baltijas kara apgabala Kara tribunāls 1961. gada oktobrī notiesāja G. Astru uz 15 gadiem ieslodzījumā. -
Piespriestā soda laika lielāko daļu viņš izcieta Dubravas “labošanas darbu kolonijā” Mordovijas Autonomajā Padomju Sociālistiskajā Republikā (APSR).
-
Kopā ar vairākiem simtiem citu politieslodzīto viņš tika pārvietots turpmākai soda izciešanai uz “labošanas darbu iestādi–36” Permas apgabalā.
-
Pēc pirmās atbrīvošanas no ieslodzījuma, no 1976. gada aprīļa līdz 1978. gada janvārim, G. Astra strādāja rūpnīcā “Straume” par elektromontieri.
-
-
Gunārs Astra pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma Harija Astras mājās klausās magnetafona ierakstu ar mātes Elzas pēdējiem novēlējumiem viņam. Ogre, 1976. gads. -
Īsi pēc soda izpildes, G. Astra apprecējās ar Hertu Līviju Vagali. Pirms šī viņi bija sarakstījušies ar vēstulēm.
Attēlā redzams G. Astra ar savu sievu Līviju un dēlu Kristapu 1988. gadā. -
Bērns tika ļoti gaidīts, īpaši laimīgs par dēla piedzimšanu bija Gunārs. Diemžēl dēls Kristaps piedzima nevesels, vēlāk apstiprinājās aizdomas par Dauna slimību. Tas bija smags trieciens abiem vecākiem. Kad bērnam bija trīs mēneši, vecāki viņu aizveda uz Maskavu pie speciālistiem. Gunārs bija sazinājies ar bijušajiem lēģeru biedriem, un viņi nokārtoja, ka Kristapam uztaisa analīzes visaugstākajā – gēnu līmenī.
-
No 1978. gada februāra līdz 1979. gada decembrim viņš strādāja Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīcas Tehniskās kontroles nodaļā par elektroaparātu komplektēšanas kontrolieri.
-
Visu laiku, kopš atbrīvošanas no ieslodzījuma, G. Astra atradās pastāvīgā VDK uzraudzībā un 1979. gada 11. decembrī viņam tika izteikts oficiāls “brīdinājums” par to, ka viņa darbības “var kaitēt valsts interesēm”.
-
No 1980. gada februāra līdz 1983. gada septembrim G. Astra bija Rīgas ceļu pārvaldes Kirova rajona (no 1981. gada decembra – Proletāriešu rajona) 1. kategorijas ceļu strādnieks.
-
- gadā Gunāru Astru arestēja un gada beigās tiesāja par "pretpadomju" literatūras glabāšanu, pavairošanu un izplatīšanu. Tiesa G. Astram piesprieda septiņu gadu ieslodzījumu sevišķa režīma kolonijā, piecus gadus nometinājumā, kā arī atzina par sevišķi bīstamu recidīvistu.
-
Savu "Pēdējo vārdu" izteica šādi: "Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs. Tas dod man spēku šeit stāvēt un elpot. Mūsu tauta ir daudz cietusi un tādēļ iemācījusies un pārcietīs arī šo tumšo laiku." Tas uzskatāms par drosmīgāko, atklātāko un izteiksmes ziņā spēcīgāko šāda veida daļēji publisko uzstāšanos Latvijā no 20 gs. 60. gadiem līdz 80. gadu otrajai pusei. Tas ir daudzkārt publicēts presē un citos masu saziņas līdzekļos, nereti tiek citēts dažāda veida sacerējumos un publiskās runās.
-
1986.–1987. gadā G. Astras radi, domubiedri u. c. cilvēki sagatavoja un izplatīja vairākus PSRS un citu valstu politiķiem adresētus aicinājumus par G. Astras atbrīvošanu.
-
- gada vasarā tika izveidota "Gunāra Astras atbrīvošanas komiteja"
-
- gada decembrī PSRS Augstākā tiesa nolēma G. Astram piespriesto ieslodzījuma laiku samazināt līdz pieciem gadiem, bet nometinājumu atcelt.
-
- gada 19. decembrī pie Latvijas PSR Augstākās tiesas ēkas Rīgā notika akcija ar prasību atbrīvot G. Astru, kuru varas pārstāvji vardarbīgi pārtrauca un dalībniekus aizturēja.
-
Rūpējoties par pienācīgu iztiku, pievērsās tulpju audzēšanai – savās mājās Lucavsalā ierīkoja pamatīgu siltumnīcu, puķu audzēšana pamazām ieguva vērienīgus apmērus. Darbs nebija viegls, bet deva labu peļņu. Paziņas gan ieteica Gunāram tik ļoti nenodzīt sevi ar darbiem, bet viņš atbildēja, ka citādi nevar, jo jānodrošina ģimenei laba iztikšana.
-
-
Pēc atbrīvošanas G. Astra pakāpeniski sāka iesaistīties sabiedriskās aktivitātēs, kā arī atjaunot ģimenes saimniecību. 1988. gada 1. martā, dodoties uz Ļeņingradu tirgot puķes, G. Astra pēkšņi saslima. Viņš tika ievietots slimnīcā, vēlāk pārvietots uz kara hospitāli, kur viņam veica sirds operāciju. Slimošanas laikā ārstu noteiktās diagnozes vairākkārt mainījās, savukārt pēcnāves ekspertīzē neatkarīgi ārzemju speciālisti netika pielaisti.
-
Mīklainie G. Astras nāves apstākļi radīja aizdomas, ka VDK viņu noindēja, taču oficiāli pierādīta šī versija nav.
-
Gunāru Astru apglabāja Rīgā, II Meža kapos.
G. Astras bēres bija viens no būtiskākajiem notikumiem, kas pagrieza psiholoģisko atmosfēru tādā virzienā, ka cilvēka sāka uzdrīkstēties noticēt, ka Latvija varētu iegūt neeatkarību. 10 000 cilvēki, kas personīgi aizbēra Gunāra kapu. Šis bija viens no pirmajiem notikumiem, kur tika publiski izmantots Latvijas karogs un Latvijas himna. -
- gadā 22. oktobrī Meža kapos tika atklāts Gunāram Astram veltīts piemineklis "Gunārs Astra 1931-1988", kuru veidojis mākslinieks Raimonds Muzikants un arhitekts P. Štokmanis. Vienīgais teksts uz pieminekļa ir "Gunārs Astra 1931-1988". Piemineklī redzamas važas ap viņa rokām, kas simbolizē viņa vairākkārt apspiesto viedokli. Šis noveda viņu līdz teju 20 gadiem cietumā. Piemineklis ir veidots par godu visiem G. Astras sasniegumiem.
-
Plāksni atklāja Edvīns Kalniņš 2014. gadā Lucavsalā, Lucavsalas ielā 30 G. Astras mājās. Uz plāksnes ir attēlots viņa "Pēdējais vārds". -
Piemineklis "Nebaidies!" atrodas Rīgā, Baumaņa skvērā, pretim tiesas ēkai, kurā Latvijas slavenāko brīvības cīnītāju 1983. gadā notiesāja LPSR Augstākā tiesa. Piemineklis ir sadalīts divās daļās- vertikālajā daļā ar galvu un horizontālajā daļā ar rokām. Vertikālā attēlo garīgo, imperatīvo, drosmīgo un cēlo pusi. Savukārt, horizontālā daļa reprezentē G. Astras izdarītos darbus izmantojot iepriekš minētās vērtības. Tēlnieks-Gļebs Panteļējevs. -
- gadā VEF sāka būvēt lidmašīnas.
-
Cilvēktiesību kustība:
1960. un 1970. gados notika plašas cilvēktiesību kustības,
kas cīnījās pret diskrimināciju un vardarbību, it īpaši ASV un
citur. -
Otrais pasaules karš (1939-1945):
Otro pasaules karu G. Astra pieredzēja savā bērnībā, kas
ietekmēja daudzu cilvēku dzīves un pārmaiņas pasaules
kartē. -
Pirmie cilvēku soļi uz Mēness (1969):
1969. gadā tika veikti pirmie cilvēku soļi uz Mēness, kas bija
svarīgs brīdis cilvēces vēsturē. -
Berlīnes mūra celšana (1961) un krišana (1989):
Berlīnes mūris simbolizēja Aukstā kara dalījumu, un tās
celšana un krišana bija svarīgi pasaules notikumi. -
Pieminekļus vajadzētu uzstādīt pēc nāves, jo tā ir laba piemiņa cilvēka padarītajiem darbiem un sasniegumiem. Tie sniedz iespēju saglabāt un dalīties ar pieminekļa subjektam svarīgu vēstījumu vai atmiņām. Šie simboli var kalpot kā svarīgs sabiedriskais un kultūras elements, uzsvērt cilvēku ieguldījumu un mantojumu, tādējādi veidojot stiprākas saites starp pagātni un tagadni.
-
Tie veido vēsturisku un kultūras mantojumu, kas sniedz ieskatu pagātnē un palīdz saglabāt kolektīvās atmiņas. Pieminekļi publiskās vietās var kalpot kā izglītojošs līdzeklis, atspoguļojot svarīgus notikumus vai personības, kas ietekmējušas sabiedrību. Šādi veidojas daudz biežāk sastopama kultūras apmaiņa. Šie objekti kalpo arī kā tikšanās vietas. Pieminekļi publiskās vietās piedāvā vietu, kur cilvēki var pieminēt un dalīties ar kopīgām vērtībām.
-
Televīzijas un informācijas revolūcija:
20. gadsimta otrajā pusē attīstījās masu mediju un
televīzijas tehnoloģijas, kas ietekmēja informācijas plūsmu
un cilvēku uztveri par pasauli. -
Sarkano pūļa sacelšanās (1950):
1950. gadā Latvijā notika sacelšanās pret Padomju varu un
kolektivizācijas politiku, kas izraisīja represijas un politisko
nemieru. -
Viņa uzskats par demokrātiju ietver cilvēku līdztiesību, sabiedrības dalību politiskajā procesā un iesaistīšanos lēmumu pieņemšanu. Gunārs Astra daudziem palicis atmiņā kā nesalaužams ideālists, ar morāli stingru stāju – cilvēks, kas spējis nesaliektu muguru izturēt vissmagākos likteņa pārbaudījumus, kļūstot par pretošanās simbolu padomju okupācijai.
-
Atmodas kustība (1986-1991):
Pirms Gunāra Astras nāves notika Atmodas kustība, kas bija
ievērojams sabiedrības mobilizācijas un neatkarības
atjaunošanas process. -
Staļina represijas un deportācijas (1940-1953):
Šajā laikā notika masveida represijas pret iedzīvotājiem, un
daudzi tika deportēti uz Sibīriju vai tika apspiesti. -
Padomju okupācija (1940-1941, 1944-1991):
1940. gadā, kad Gunārs Astra bija deviņgadīgs, Latviju
okupēja Padomju Savienība.
Pēc īsa laika Vācijas okupācijas, 1944. gadā Padomju
armija atkal ieņēma Latviju, un tā palika okupēta līdz 1991. gadam. -
Gunārs Astra ir ļoti drosmīgs cilvēks, kas iedvesmoja visu tautu. Viņš neļāva valdības uzskatiem apklusināt savas patiesās domas un Gunāra "Pēdējais vārds" ietekmēja cilvēkus visā pasaulē. Gunārs Astra bija Latvijas balss sarežģītos laika periodos. Latvijas patiesajai gribai viņš ir upurējis 20 gadus savas dzīves.
-
1)Gints Zelmenis "Gunārs Astra". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/130471-Gunārs-Astra (skatīts 10.12.2023).
2)Dina Gailīte "Gunārs Astra". Timenote.
https://timenote.info/lv/Gunars-Astra (skatīts 10.12.2023).
3)Gints Zelmanis "Gunārs Astra". Virtuālā izstāde.
https://www.archiv.org.lv/astra/index.php?id=102 (skatīts 10.12.2023).
4)Liene Laviņa "Astra". Dokumentālā filma (17.11.2023).