-
Profesors Dītrihs Andrejs Lēbers dzimis 1923. gada 4. janvārī Rīgā. -
Līdz vācbaltiešu izceļošanai 1939. gadā mācījies Rīgas pilsētas 10. vācu pamatskolā un Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā. -
Paraksta neuzbrukšanas līgumu un tā slepenos papildprotokolus, tika izšķirts Baltijas valstu liktenis - tā nonāca Padomju Savienības ''ietekmes zonā''.
-
Pēc PSRS–Vācijas slepenā protokola par vāciešu repatriāciju parakstīšanas ar ģimeni izceļo no Latvijas. Sākotnēji dzīvo Poznaņā (Vācijas okupētajā Polijas teritorijā), pēc tam pārceļas uz Vāciju.
-
Noslēdz ar Vāciju līgumu par vācu tautības Latvijas pilsoņu izceļošanu un Vāciju atņēma vācbaltiešiem minoritātes statusu. Pēctam ar Vācijas valdības ''aicinājumu tautiešiem atgriezties tēvzemē''.
-
D.A. Lēbers, tāpat kā citi demokrātisko vērtību un tiesiskās valsts idejas aizstāvji vienmēr nosodīja jebkādas autoritārās valsts pārvaldes formas.
-
Pēc II pasaules kara ieguvis daudzpusīgu juridisku izglītību un habilitētā tiesību zinātņu doktora grādu.
-
Pēc Otrā pasaules kara Lēbers studējis tiesības Mārburgas universitātē Vācijā, kuru pabeidzis 1951. gadā, iegūstot Dr. iur. grādu.
-
Studijas turpinājis Starptautisko tiesību akadēmijā Hāgā (1951).
-
Pēctam studijas pabeidzis Kolumbijas universitātē Ņujorkā (1953).
-
D.A. Lēbera pētījumi par slepenajām padomju tiesību normām vai par Komunistiskās partijas juridisko pozīciju padomju tiesību sistēmā joprojām ir gandrīz vai vienīgie zinātniskie darbi par šiem totalitārā režīma aspektiem.
-
Zinātniskais līdzstrādnieks Maksa Planka institūtā Hamburgā (1958–1966).
-
D.A. Lēbers darbība vienmēr bijusi saistīta ar trimdas organizācijām un īpaši ar trimdā dzīvojošiem Latvijas juristiem.
-
D.A. Lēbers aprakstījis Baltijas valstu iztirgošanu starp Hitlera Vāciju un PSRS, un šī iztirgošanas pasākuma sastāvdaļu - vācbaltiešu izceļošanas akciju. Grāmatā publicēts arī Molotova-Ribentropa pakta un tā slepenā protokola teksts, kura esamību PSRS ilgus gadus noliedza.
-
1973.gadā Helsinkos darbu sāka Eiropas Drošības un sadarbības, un viens no tās uzdevumiem bija apstiprināt pēc II pasaules kara izveidojušās Eiropas valstu robežas, lai uzturētu prasību par Baltijas valstu nelikumīgo okupāciju un nepieļautu, ka legalizētu to inkorporāciju PSRS, Pasaules brīvo latviešu apvienību un Pasaules Baltiešu apvienību iesniedza Memorandu kuru juridisko daļu sastādīja D.A. Lēbers.
-
Ilgus gadus pirms Trešās atmodas viņš nelokāmi iestājās par Latvijas neatkarības atjaunošanu.
-
D.A. Lēbers cītīgi veicināja Latvijas Trešo atmodu. 1987.gadā Ķīles Universitātē viņš sarīkoja starptautisku konferenci: "Baltijas reģionālisms - Baltijas valstu piemērs par reģionālo identitāti padomju varas apstākļos".
-
Ķīles universitātes tiesību profesors (1966–1989).
-
Ļoti nozīmīga bija profesora pārliecinošā uztāšanās starptautiskajā konferencē "Vācijas un PSRS 1939.gada 23.augusta un 28.septembra līgumu tiesiskais novērtējums".
-
D.A. Lēbera raskti par Baltijas valstīm un Latvijai aktuālām problēmām publicēti prestišos ārvalstu izdevumos, bieži izraisot sašutumu un polemiku komunistisko juristu vidū.
-
Pamatojoties uz starptautisko tiesību principiem, viņš - kopā ar vācbaltiešu profesoru no Igaunijas, tiesību zinātnieku Borisu Meisneru - attīstīja un propagandēja Baltijas valstu tiesiskās tālākpastāvēšanas teoriju.
-
Baltijas studiju veicināšanas asociācijas (AABS) viceprezidents (1986–1992).
-
Mencendorfa nama trešajā stāvā ir piemiņas kabinets vācbaltiešu juristam, politologam un vēsturniekam, Ķīles Universitātes profesoram Dītriham Andrejam Lēberam (1923–2004). Kā pateicība un piemiņa profesoram muzejā izveidots kabinets, kurā apskatāmas viņa personīgās lietas, kuras uz Latviju atgādājusi Lēberu ģimene. -
D.A. Lēbers miris 2004. gada 24. jūnijā Hamburgā, Vācijā.
-
- maijā Hospitāļu ielā 22 pie nams kurā D.A. Lēbers pavadīja savu bērnību un jaunības laikus. Uz plāksnes attēlota D.A. Lēbera portrets kuram blakus rakstīta viņa profesijas, kā arī dzimšanas un miršanas gads.
-
Manuprāt, pieminekļi ir jauzstāda pēc nāves, aiz cieņas, lai atzīmētu viņu ieguldījumu vai nozīmi kopienā vai vēsturē, jo it īpaši dēļ tā, cik daudz šī persona ir paveikusi labu musu valsts dēļ, tas var kalpot kā simbols, lai ilgstoši atgādinātu par konkrētu personu vai notikumu.
-
Manuprāt, pieminekļus var uzstādīt arī publiskajās telpas, ja šai vietai ir kāda saistība ar šo personu. Kapos, kur tie kalpo kā vieta, kur tuvinieki var pieminēt mirušo. Publiskie pieminekļi var godināt izcilas personības vai izteikt kolektīvu piemiņu. Līdz ar to uzskatu ka pieminekļi jebkurā vietā kur tie tiek uzstādīti ir ar savu nozīmi.
-
Tieši D.A. Lēbera dēļ iedzīvotāju velmes tiek uzklausītas un valsts ir nostiprinājusies. Ieguldījis darbu Latvijas valsts neatkarības atjaunošanā un starptautiskajā atzīšanā, virzībā uz demokrātisku un tiesisku valsti, tiesību zinātnes mantojuma apzināšanā.
-
- Jūlijs 2018/Nr.30(1036). Signe Terihova. Pieejams: https://juristavards.lv/doc/273097-ditrihs-andrejs-lebers-demokratiskai-un-tiesiskai-latvijai-veltits-muzs/
- Novembris 2009.g. Akadēmiķi Jānis Stradiņš un Tālavs Jundzis. http://archive.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=794&Itemid=78
-
Es uzskatu, ka šāda veida darbus ir noderīgi veidot, lai uzzinātu par cilvēka biogrāfiju un paveiktajiem darbiem, kas ietekmē pārējos valsts iedzīvotājus. Manuprāt, Dīdrihs Andrejs Lēbers savas dzīves laikā ir sasniedzis patiesi daudz sasniegumus un par to ieguvis apbalvojumus totstarp - Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķira, Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda goda diplomu, Tieslietu ministrijas Pirmās pakāpes atzinības rakstu un citas godalgotas balvas.